/nginx/o/2018/07/11/8637158t1h32e0.jpg)
Zviedrijā atsevišķās fermās Esterjētlandes reģionā no Sibīrijas mēra nomiruši astoņi liellopi un zirgs, paziņojušas varasiestādes, norādot, ka visi gadījumi tiek izmeklēti.
Zviedrijā no Sibīrijas mēra nomiruši deviņi mājlopi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sibīrijas mēris konstatēts fermās, kuras šķir pāris kilometri, norādīja Zviedrijas Nacionālā veterinārijas institūta amatpersona.
Institūts pašreiz strādā pie mājlopu vakcinēšanas un mēģina izsekot inficēšanās avotu.
Pirmais inficēšanās gadījums ar Sibīrijas mēri tika apstiprināts jau pagājušajā mēnesī.
«Tas, protams, ir zaudējums dzīvnieku īpašniekiem un rada bažas apkārtējam rajonam. Mēs zinām, ka pastāv paaugstināts risks, ka katrs gadījums var izplatīties lokāli,» norādīja institūta amatpersona.
Infekcijas avots nav atrasts, bet kopš 20.gadsima šajā Zviedrijas reģionā konstatēti vairāki inficēšanās gadījumi ar Sibīrijas mēri.
Saskaņā ar Nacionālā veterinārijas institūta datiem 1927.gadā infekcija tika konstatēta alnim, kas tika atrasts miris šajā reģionā.
Baktērijas, kas izraisa infekciju, var saglabāties desmitgadēm ilgi.
«Agrāk tā dēvētie mēra kapi bija parasta lieta. Vienkārši izraka bedri govīm, kas nomira, un zemes darbu rezultātā infekcija var izplatīties atkal,» norādīja amatpersona, piebilstot, ka vēl baktēriju var ievazāt savvaļas zvēri.
Kopš 2008.gada Zviedrijā liellopu vidū bijuši četri nopietni Sibīrijas mēra uzliesmojumi, bet pirms tam neviens gadījums nebija konstatēts kopš 1981.gada.
Arī cilvēkiem pastāv risks inficēties, ja viņi nonāk ciešā saskarsmē ar slimo lopu vai dzīvnieku, kas jau nomiris no Sibīrijas mēra. Tomēr šāds risks ir neliels, sevišķi Zviedrijā. Pēdējais inficēšanās gadījums cilvēku vidū bija 1965.gadā.