Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Pokemonu fenomens

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kamēr vieni uzslavē produktu, kas 21.gadsimta tehnoloģiju paaudzei «beidzot licis piecelties no datorkrēsla» un iziet ielās, citi smīkņā un spēlētāju pūļus dēvē par nozombētiem. Vienaldzīgo nav, un spēles ražošanā iesaistīto uzņēmumu akciju vērtība aug galvu reibinošā ātrumā.

Bērni, jaunieši un arī pieaugušie, ieurbušies savās mobilajās ierīcēs, platiem soļiem mēro kilometru pēc kilometra. Pēkšņi apstājas, strauji maina virzienu, un dodas tālāk. Šāda aina kļuvusi par ikdienu neskaitāmās pasaules valstīs pēc tam, kad pirms pāris nedēļām apgrozībā laista spēle «Pokemon GO».

Pokemon GO – spēle tiem, kuri aptuveni pirms 15 gadiem ik dienas skrēja mājās no skolas, lai skatītos iemīļoto multeni par pokemoniem, tagad ļauj dzīvot vienā pasaulē ar tiem pašiem pokemoniem.

Lai to spēlētu, atšķirībā no vairuma jaunāko spēļu industrijas produktu, nepietiek tikai ar modernākajām viedierīcēm – ir jāiziet ielās. Japāņu pirms aptuveni divdesmit gadiem radītie kabatas mošķīši jeb pokemoni nu atrodami pilsētu parkos, ielās, dažādās ēkās un pludmalēs. Vadoties pēc spēles piedāvātās kartes, tos var atrast, un tad jāmet virtuāla bumba, lai pokemonu noķertu.

Iznākusi vispirms ASV un Austrālijā, tad arī Eiropā un pavisam nesen – Japānā, spēle ir popularitātes ziņā pārspējusi ne vien citas līdz šim radītās mobilo ierīču spēles, bet arī iecienītākos sociālos tīklos.

Arī Latvijā daudzi atrada iespēju spēli lejupielādēt vēl pirms tas bija oficiāli iespējams.

Likās, nu jāpamēģina, kā var nepamēģināt

Līvu, tāpat kā daudzus citus spēles lietotājus, pokemonu ķeršana pievērsusi aktīvākam dzīvesveidam:

Es savā tajā dienas soļu skaitā ieguvu vēl 5000 soļus papildu klāt tam, ko es jau biju nogājusi, un tie 5000 soļi ir tikai tāpēc, ka es medīju pokemonus, īsti citādāk viņi man droši vien nebūtu sakrājušies. Kas man ļoti patīk no tās spēles, mēs ejam cauri pilsētai un skatāmies tos pokestopus, kas ir vietas, kur var iegūt bumbas un dažāda cita veida papildinājumus, un ir tas elemets, ka tu o paskaties, tur ir vējarādītājs, tiešām 1902. gada māja, un ikdienā tu tur ej garām un to vispār nepamani.

Līva gan atzīst – koncentrējoties uz pokemonu ķeršanu, pretīmnācējus var arī nepamanīt.

ASV jau fiksēti gadījumi, kad pokemonu ķeršana pie stūres izraisījusi avārijas, par ko brīdina arī policija

Viennozīmīgi tajā laikā, kad mēs lietojam šīs ierīces, mēs esam novērsušies no ceļa, un, ņemot vērā to, ka situācija uz ceļa var mainīties katru sekundi, šo ierīču lietošana ir ļoti bīstama.

Arī Rīgas pašvaldības policija izplatījusi aicinājumu spēles laikā ievērot piesardzību – nepazaudēt saikni ar realitāti, respektēt citu cilvēku privātīpašumu, kā arī neiekrist krāpnieku lamatās - bijuši gadījumi tajā pašā ASV, kad cilvēks atnāk uz pokestopu, viņam atņem telefonu, atņem naudu un vēl iedod pa ausi.

Pokemonu franšīzes līdzīpašnieku Nintendo akciju vērtība pēc spēles iznākšanas dubultojusies, un to, ka šobrīd Pokemon go sinonīms ir peļņa sapratuši arī citi uzņēmēji. Strauji aug telefona ārējo bateriju tirgotāju ienākumi, un arvien vairāk kafejnīcu, muzeju un lielveikalu, tostarp, arī Latvijā, koncentrē pokemonus savās telpās, tā pievilinot apmeklētājus.

Nozombēti – šādu vērtējumu pokemonu medinieki izpelnījušies pēc ASV uzņemtā video, kurā milzu pūlis, nepievēršot uzmanību satiksmei, metas uz tuvējo parku pēc kāda reta pokemona. Jaunāko tehnoloģiju eksperti gan atzīst – spēles veidotāji nedrīkst atslābt, ja vēlas ilgstoši noturēt auditorijas uzmanību. Bet pagaidām par viņiem runā visi, sociālajos tīklos pat piedāvāts šī vārda latviskojums – ķešmūdži, tomēr valsts valodas centrs atzinis, ka virtuālās radības arī turpmāk var saukt par pokemoniem.

Svarīgākais
Uz augšu