Zelta padomi, kurus vajadzētu izstāstīt bērnam par apmaldīšanos!

Materiāls tapis sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD)

Bērniem ir īpaši bīstami apmaldīties

Atšķirībā no pieaugušajiem bērni, kuri apmaldās, atkarībā no vecuma un attīstības pakāpes ne vienmēr aptver, ka ir apmaldījušies vai ka situācija var kļūt bīstama. Bērni dzīvo pašreizējā brīdī un ir pilnīgi nesagatavoti problēmām, kas var rasties vēlāk. Viņi reaģē tikai jūtu iespaidā un dara to, kas tajā brīdī ienāk prātā. Bērniem nav ne tādu zināšanu, ne loģiskās domāšanas kā pieaugušajiem, tāpēc paši diez vai spēs atrast atpakaļceļu.

Būtisks aspekts ir tas, ka bērni arī bieži baidās no meklēšanas komandas, slēpjoties no t.s. svešajiem onkuļiem, kamēr neierauga pazīstamu cilvēku.

Citreiz bērns slēpjas, ja vecāki ir iemācījuši, ka par nedarbiem pienākas sods, bērns var nobīties.

No medicīniskā viedokļa bērniem līdz pat 15 gadu vecumam ir apmēram divreiz ātrāka vielmaiņa nekā pieaugušajiem, kas nozīmē, ka viņiem ātrāk kritīsies cukura sastāvs asinīs, trūks šķidruma un pazemināsies ķermeņa temperatūra. Šādā gadījumā bērna kustības kļūst neveiklas, viņš nespēj laikus reaģēt uz bedrēm vai citiem šķēršļiem, kā arī var pieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Tādēļ ļoti svarīgi ir ne vien vecākiem zināt, kā rīkoties gadījumā, kad bērns ir apmaldījies, bet izglītot arī bērnu. Vissvarīgāk to darīt, ja ģimene dzīvo netālu no meža, kur pastāv lielāks risks bērnam iemaldīties mežā. Kaut gan, arī dodoties sēņot un ogot ar bērniem, vecākiem ir jāapzinās sava atbildība. Nekādā gadījumā neieteiktu ņemt bērnus līdzi uz īpaši bīstamām vietām, piemēram, purvu.»

Kā sagatavot bērnu, dodoties mežā

Svarīgi vecākiem ir izklāstīt situāciju, cik tā var kļūt bīstama, ja bērns uz savu galvu dosies kaut kur, nebrīdinot vecākus. Jāpanāk, lai bērns saprot, ko nozīmē apmaldīties. Arī vecāki nedrīkst paļauties vien uz savu bērnu, viņiem ir nepārtraukti jāpieskata katrs bērna solis.

Dodoties mežā, pirmkārt bērns ir jāsaģērbj košās drēbēs, lai viņu viegli var pamanīt arī no lielāka attāluma. Attīstoties tehnoloģijām, kad jau arī bērni lieto mobilo telefonu, tas noteikti uzlādēts ir jāņem līdzi, kas būtiski var atvieglot meklēšanu. Tāpat ne tikai vecākiem, bet arī bērnam līdzās ir jāatrodas ūdens pudelītei. Ja bērns būs nomaldījies un sāksies slāpes, tas var radīt vēl lielāku stresu un nepārdomātu rīcību,» skaidro eksperte. Bērnam ir jāizstāsta arī, no kurienes var droši dzert ūdeni (tekošs ūdens, strauti), bet no kurām vietām tas ir aizliegts (stāvošs ūdens, ezers, dīķis). Būtiski pieteikt, ka vissvarīgāk ir nesaslapināt drēbes!

Par sliktu nenāks, ja pie bērna atradīsies arī saldumi, jo, kā zinām, cukura daudzums asinīs ir svarīgs faktors. Tās var būt konfektes vai rozīņu paciņa. Protams, arī šī nepieciešamība ir jāpastāsta bērnam. Sākumā var šķist, ka lielisks cukura avots ir arī mežā augošās ogas, taču labāk to bērnam neieteikt, jo viņš var sajaukt un zināmo ogu vietā apēst ko indīgu: melleņu vietā čūskogas vai brūkleņu vietā žagatiņas ogas.

Kas būtu jāzina bērnam!

Pastāv trīs zelta likumi, kurus vajadzētu izstāstīt bērnam.

1. Apkamp koku: bērnam vispirms ir jāapvalda emocijas, kuras rada panika, un jāpārtrauc maldīšanās mežā. Tāpēc apstājies uz mirkli un apkamp koku! Izstāstiet, cik būtiski ir palikt uz vietas un nemaldīties tālāk. Koku izvēlēties klajumā, lai objekts būtu pārredzamāks meklēšanas procesā.

2. Esi redzams un dzirdams: bērnam vajadzētu pie drēbēm piesiet svilpi, ko lietot nepieciešamības gadījumā. Izskaidrojiet, ka svilpe arī aizbaidīs projām iedomātos tēlus un dzīvniekus.

3. Saglabā siltumu: bērnam jāpatur mugurā visas drēbes, kā arī nevajadzētu tās saslapināt.

Vēl bērnam ir svarīgi pastāstīt, ka meklēšana vispirms sāksies ceļu un taku tuvumā, tāpēc būtiski turēties uz ceļa. Ceļš vienalga iznāks uz lielāka ceļa vai mājās, kurās bērnam nekautrējoties būtu jādodas pēc palīdzības. Tomēr nav droši bērnam arī iziet uz šosejas, kur ir liela mašīnu plūsma...

Tāpat, dodoties pa ceļu, vajadzētu bērnam iemācīt atstāt kādas «stop» zīmes – zariņus, akmentiņus, novilkt pāri ceļam svītru, kuru meklētāji pamanīs.

Svarīgi bērnam ir apzināties, ka vecāki viņu meklēs! Tik ilgi, līdz atradīs. Ir svarīgi, lai apmaldījies bērns par to nešaubītos. Svarīgi arī izstāstīt par meklētājiem, kuri ir nepazīstami cilvēki, kas zinās bērna vārdu. Kad bērns atrodas, sagaidiet viņu ar lielu mīlestību un maigumu – nepārmetiet neko!

PIELIKUMĀ PASAKA PAR TO, KĀ MADIS APMALDĪJĀS, - IZSTĀSTIET TO SAVAM BĒRNAM UN KOPĪGI PĀRRUNĀJIET!