Prāmja «Estonia» katastrofa: Igaunijā ažiotāžu izraisa jauna grāmata par traģēdiju (4)

Pēc grāmatas iznākšanas izdevniecība «Tanapaev» saņēma no igauņu žurnāla «Meremees» galvenās redaktores Madlijas Vitisimanas sūdzības, ka tajā esot lērums nepierādītu un melīgu apgalvojumu, stāsta izdevniecības galvenais redaktors Tauno Vahters. «Tās izlasot, radās iespaids, ka daļai pretenziju var piekrist, kamēr pārējās jāadresē autoram, par ko mēs vairs nevaram sniegt savu viedokli,» norāda Vahters.

Vitisimana kritizēja grāmatas autora novirzīšanos no oficiālajiem izmeklēšanas atzinumiem.

«Tā kā Zviedrijā grāmatu publicēja respektabla izdevniecība un autors sadarbojas ar kuģniecības departamentu, kā arī tēma bija apspriesta medijos, viņa publikācija mums nešķita problemātiska,» skaidro Vahters. Izdevniecība neesot gaidījusi, ka grāmata Igaunijā izraisīs tik lielu rezonansi, viņš piebilda.

Vitisimana gan norāda, ka Torselam vajadzētu strīdēties nevis ar viņu, bet gan ar «Estonia» katastrofas izmeklētājiem. «Viņam vajadzēja kārtīgi iepazīties ar atzinumu un daudziem citiem avotiem, un tad tos vienu pēc otra atspēkot, ja viņam ir kādi citi dati, Bet viņam tādu nemaz nav - viņš lielākoties atsaucās uz iepriekšējām konspirācijas teorijām un Zviedrijā valdošajiem aizspriedumiem,» norāda žurnāliste.

1994.gada 28.septembrī ceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrima prāmis «Estonia», prasot vairāk nekā 800 cilvēku dzīvības, tai skaitā arī cilvēku no Latvijas.

Uz prāmja klāja atradās gandrīz tūkstoš cilvēku. Izglābt izdevās vien 137, bet 852 pasažieri un apkalpes locekļi gāja bojā. Lielākā daļa no tiem palika jūras dzelmē. Lielākais upuru skaits bija no Zviedrijas un Igaunijas.

Dienu pēc katastrofas trīs iesaistīto valstu – Somijas, Igaunijas un Zviedrijas – valdību starptautiskā avārijas izmeklēšanas komisija secināja, ka atbildība par notikušo jāuzņemas vācu kuģubūvētavai «Meyer – Werft» un neprofesionālajai kuģa apkalpei. Izmeklēšana turpinājās vairākus gadus, bet bez jauniem atklājumiem.

Saistībā ar «Estonia» nogrimšanu ir daudz neatbildētu jautājumu un teoriju. Bojāejas vietai tika uzbērtas 400 000 tonnu smilšu un akmeņu. Trīs mēnešus pēc katastrofas Zviedrijas valdība paziņoja, ka netiks veikti nekādi niršanas un izpētes darbi.