Pārdevēju un stjuartu bērniem būs īpaši bērnudārzi

Reirs uzskata, ka valsts atbalsta daudzbērnu ģimenes savu iespēju robežās. Pēdējos gados tam novirzīti lieli līdzekļi.

Politiķi vienojušies, ka nepieciešams izvērtēt, kāds atbalsts ģimenēm ar bērniem jāsniedz nākotnē, bet ir skaidrs, ka atbalstam ir jābūt vairāk mērķētam uz ģimenēm, kurās ir trīs, četri un vairāk bērnu.

Lielāks nabadzības risks ir tieši tajās ģimenēs, kurās ir vairāk nepelnošo cilvēku.

Divi vecāki var normāli uzturēt vienu vai divus bērnus, bet līdz ar trešo bērnu katram cilvēkam atvēlēto līdzekļu apjoms būtiski samazinās, tāpēc nepieciešams lielāks valsts atbalsts.

Vai būs ātrāk jāatgriežas darba tirgū?

Ir jāievelk elpa un jāizanalizē, kas gada laikā noticis un kādi ir atbalsta veidi, Reirs teica, norādot – ir jāsaprot, ko mēs gribam un kurā virzienā skatāmies. Mūsu nodokļu maksātājiem ir dāsni pabalsti līdz bērna pusotra gada vecumam, un sistēma ir virzīta uz to, lai sieviete paliktu mājās ar bērnu, nevis pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Bet Eiropa iet pretējā virzienā, stimulējot, lai sieviete pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Mums jāanalizē esošā situācija, ņemot vērā darbaspēka trūkumu un to, ka pēc ilgstošas atrašanās ārpus darba tirgus zūd kvalifikācija. Vērtēšanai atvēlētais laiks saistīts ar nākamo gadu valsts budžeta pieņemšanu.

Reirs vēlas mudināt ģimenes radīt trīs, četrus un vairāk bērnus, bet daudz cilvēku esot viņam teikuši, ka pabalstu politika vien neveicina veidot vairāku bērnu saimi.

Ir jābūt kaut kam vairāk – stabilitātei, drošībai, bērnudārziem un skolām, kā arī normālām vecāku darba vietām.

Kā pozitīvu valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem Reirs minēja iespēju skolēniem strādāt vasarās. Šogad brīvdienu darbam pieteicās vairāk nekā 10 tūkstoši skolēnu.

Īpaši bērnudārzi vēlu strādājošajiem vecākiem

Savukārt bērniem, kuru vecāki strādā nestandarta darba laiku, plānots nodrošināt īpašus bērnudārzus. Piemēram, tajos varēs atrasties bērni, kuru vecāki strādā par pārdevējiem veikalos līdz pulksten 23.00, kā arī pilotu, stjuartu un citu nestandarta darba laika profesiju pārstāvji. Šo pakalpojumu vēlas nodrošināt gan dažādi bērnudārzi, gan privātās auklītes. Pirmos četrus mēnešus šos pakalpojumus pilnībā finansēs LM projekts, nākamos divus mēnešus darba devēji vai paši darbinieki piedalīsies ar līdzmaksājumu 20% apmērā, bet pēdējos četros mēnešos līdzmaksājums būs 40% apmērā.

Vecākiem būs iespēja sūtīt savas atvases gan parastajā bērnudārzā, gan nestandarta darba laika bērnudārzos.

Nākamais solis varētu būt, ka darba devēji, kas piedalīsies šajā projektā, būs atbrīvoto, piemēram, no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Šobrīd projektā ir iesaistījušies 22 uzņēmumi no Jelgavas, Rīgas un Valmieras, ar laikušādi bērnudārzi plānoti visā Latvijā.

Runājot par demogrāfisko situāciju, Reirs norādīja, ka jau četrus gadus pēc kārtas Latvijā ir dzimstības pieaugums, pārsniedzot vidējo Eiropas Savienībā un tuvojoties attīstītāko valstu līmenim. Tiks darīts viss, lai arī pēc vairākiem gadu desmitiem Latvijas iedzīvotāju skaits saglabātos esošajā līmenī.

Viņš arī norādīja, ka viena no ES galvenajām brīvībām ir cilvēku pārvietošanās brīvība. Tieši tāpēc daudz cilvēku balsoja par iestāšanos ES.

Vienīgais veids, kā politiķi var aicināt atgriezties ļaudis savās mājās, ir radīt apstākļus, kas mājās būtu labāki nekā svešumā. Citu instrumentu nav.

Tas ir reāli visu laiku, viņš teica un vērsa uzmanību, ka daļa aizbraucēju arī atgriežas Latvijā. Pērn izbraukušo cilvēku skaits bija tāds pats kā atgriezušos cilvēku skaits. Samērā labs piemērs ir pirmās emigrācijas latvieši, kuru pēcnācēji dzīvo ne tikai Lielbritānijā, bet dažādās valstīs, tostarp Latvijā.

Vairums cilvēku, ar kuriem Reirs esot runājis par aizbraukšanu, izteikušies, ka viņus citā valstī piesaista interesants darbs (ne tikai finansiālā ziņā). Tajā virzienā arī vajadzētu strādāt un stimulēt ekonomisko izaugsmi. Ministrs uzskata, ka arī šogad mūsu tautsaimniecība varētu augt par 3%.