Kad nevar izglābt visus...

Sarunā ar portālu TVNET kāda no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniecēm atklāj – tas ir smags darbs, un reizēm pat gribās visu mest pie malas un pārdomāt savas dzīves izvēles.

Dodoties uz darbu, nevar paredzēt, vai maiņa būs mierīga, vai gadīsies daudz darba. Vissmagāk gados jaunajai sievietei esot ar bezpajumtniekiem un narkomāniem. Atceroties par izsaukumiem, kuri, visticamāk, paliks atmiņā uz visu mūžu, viņa atminas gadījumu, kur kādam bezpajumtniekam ziemas spelgonī bija nepieciešama palīdzība.

Jāpalīdz...

Netīrs, nemazgājies, gulējis uz ielas, ar ielaistiem kāju apsaldējumiem, kad jau sākusies audu nekroze, tas arī bijis viens no pirmajiem, tā teikt, lielajiem pārbaudījumiem. Cilvēkam, kurš iepriekš ikdienā ar ko tādu nav saskāries, redzēt, saost ko tādu, neesot viegli, viņa atzīst. Ar laiku gan pierodot, paliekot vieglāk.

Trakāk esot ar narkomāniem. Persona, agresīva, reizēm nesaprotot, kur atrodas, cenšas arī pāri nodarīt palīdzības sniedzējiem. Darbiniece atceras arī gadījumu, kad šādu personu «nomierināt» nācies ātrās palīdzības šoferim.

Visgrūtāk, lai arī neizbēgami, tomēr esot saskarties ar cilvēka nāvi. Ārste objektīvu iemeslu dēļ gan nevēlējās runāt par detaļām. Vienlaikus viņa norādīja, ka brīdī, kad izdziest cilvēka dzīvība, sajūtas ir šausminošas. «Loģiski domājot, nevar izglābt visus, sevišķi, ja cilvēks ir vecs, taču, cilvēki, kuri sauc ātros, cer, ka palīdzēs pacientam, taču visiem palīdzēt nevar,» teica ārste.

Runājot par darba smagumu, abstrahējoties no emocijām, sieviete atzīst, tas nav viegls darbs. Darbam nepieciešamais aprīkojums ir smags, smagi mēdz būs arī pacienti. Viņa gan atzīst, ka brīdī, kad nest somas vai mēģināt pagriezt pacientu vajadzīgajā pozīcijā kļūst pārāk grūti, talkā nāk, piemēram, brigādes šoferis.

Cilvēku paldies

Lai arī darbs nav viegls, jaunajai sievietei no amata pienākumiem palīdz «atslēgties» tikšanās ar draugiem, pastaigas gar jūras krastu, dažādu pasākumu apmeklēšana. Vienlaikus, lai arī pati to nepiekopj, viņa atklāj – ir ātrās palīdzības darbinieki, kuri pēc smagas maiņas, «nervus nomierina» ar grādīgās dziras palīdzību.

Alga nav vilinoša un par «miljonāru kļūt nav iespējams», ārste atzīst – darbu, vismaz pagaidām nemainīs. Viens no lielākajiem iemesliem izvēlei palikt un strādāt ātrajā palīdzībā, esot cilvēku paldies, kuriem sniegta palīdzība. Radinieku prieks, ka palīdzēts.

Sirdi priecē apziņa, ka tiek sniegta palīdzība ļaudīm, kuri nonākuši nelaimē. Svarīgs esot arī kolektīvs. Ārste norāda – cilvēki, ar kuriem tiek strādāts kopā, nu jau nav vairs tikai kolēģi, daļa no tiem ir draugi, kuri palīdz un sniedz atbalstu brīžos, kad tas nav nepieciešams pacientam, bet pašai.

Ja arī tu vēlies dalīties savā darba pieredzē, raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!