Valsts kases vadītājs Kaspars Āboliņš atteicies pretendēt uz vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu, to šodien žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Premjers šonedēļ tiekas ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izvirzītajiem pretendentiem uz VID vadītāja amatu, un līdz šim Kučinskis ticies ar Āboliņu.
Valsts kases vadītājs atteicies kļūt par VID vadītāju
«Esmu ticies ar Valsts kases vadītāju, kurš attiecās tikt rotēts uz VID. Mums ir jāpieņem viņa vēlme nepieņemt jaunus izaicinājumus, bet jāļauj turpināt iesākto darbu,» piebilda ministru prezidents.
Premjers nekomentēja, ar cik VID vadītāja amata kandidātiem viņš vēl plāno tikties, taču šīs nedēļas laikā paredzēts saprast, vai kāds no finanšu ministres virzītajiem kandidātiem piekristu vadīt VID.
Kučinskis VID vadītāja jautājumu plāno pārspriest arī ar uzņēmēju organizācijām, bet gala lēmumu par kāda valsts iestādes darbinieka rotēšanu uz VID plānots pieņemt tad, kad Reizniece-Ozola atgriezīsies no atvaļinājuma nākamnedēļ.
LETA jau rakstīja, ka patlaban reālākā VID vadītāja amata kandidāte ir Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Pagājušajā nedēļā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un informēja par iespējamajiem VID vadītāja amata kandidātiem. Reizniece-Ozola aģentūrai LETA atteicās komentēt to, cik VID vadītāja amata kandidāti premjeram tiek piedāvāti izvērtēšanai, kā arī ministre nekomentēja, vai starp ieteiktajām personām ir iepriekš publiski izskanējušie vārdi - Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija gan liecina, ka reālākā kandidāte uz VID vadītājas amatu ir tieši Koļegova. Reizniece-Ozola iepriekš pauda, ka Koļegova ir laba administratore. Ministrei simpātiski šķiet, ka VVD vadītāja sarežģītajās valsts un uzņēmēju domstarpībās par gudrona dīķiem ir spējusi aizstāvēt valsts intereses.
«VID amata kandidātiem ir dots laiks, lai apsvērtu iespēju kandidēt uz amatu, bet nākamnedēļ Ministru prezidents tiksies ar šīm personām. Ir reālāki kandidāti, un ir arī tādi, kuriem virzīšana uz VID vadītāja amatu ir pārsteigums. Katrā ziņā neviens ar varu netiks rotēts uz amatu VID. Tāpēc gribu dot laiku, lai cilvēki saprot, ko nozīmē darbs VID. Ja neatradīsim VID vadītāju valsts pārvaldē, tiks rīkots atkārtots konkurss,» stāstīja finanšu ministre.
Kā ziņots, izsludinātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta. Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem neesot bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai.
Konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 16.jūnijā, savukārt pieteikumu iesniegšana noslēdzās 4.jūlijā. Tika saņemti 11 pieteikumi, no kuriem četri virzīti nākamajā kārtā. Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vasaras sākumā iesniedza atlūgumu.