RD lems par VVC lūgumu izvērtēt būvvaldes atļauju izvietot «Ļeņingrad» izkārtni

Departamentā skaidroja, ka patlaban tiek izskatīts VVC lūgums un plašākus komentārus par konkrēto jautājumu pašlaik nav iespējams sniegt.

VVC aģentūra BNS uzzināja, ka iesnieguma galvenais mērķis ir vērsties pie augstākstāvošas iestādes, kas šajā gadījumā ir RD, kas var izvērtēt reklāmu izvietošanu pilsētā un kuras kompetencē ietilpst to pieņemšana vai atcelšana.

Būvvaldē skaidroja, ka VVC lūguma izvērtēšanu apgrūtina tas, ka Valsts valodas likumā nav pantu, kuros būtu definēti gadījumi par preču zīmēm. Savukārt likumā «Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm» noteikts, ka preču zīmju īpašnieki, kuriem izteikts lūgums tās transliterēt, var izvēlēties to nedarīt. Šajā gadījumā pastāv iespēja, ka «Ļeņingrad» zīmes īpašnieks var aizliegt tās latviskošanu.

Lēmuma pieņemšanu apgrūtinot arī tas, ka, ja Patentu valde apstiprinājusi preču zīmes nosaukumu, to nedrīkst mainīt, tādēļ konkrētajā jautājumā plānots lūgt Tieslietu ministrijas viedokli, kuras pakļautībā ir gan VVC, gan Patentu valde.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka VVC vērsies Rīgas domē, lai tiktu izvērtēts Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums atļaut izvietot kafejnīcas «Ļeņingrad» izkārtni, kurā izmantoti kirilicas alfabēta burti. Pēc VVC paustā, izkārtnes atrašanās Rīgas centrā ir neatbilstoša Valsts valodas likumam.

«Izkārtnes atrašanās tur, kur tā atrodas, un tādā formā ir neatbilstoša Valsts valodas likumam,» aģentūrai BNS pauda VVC Valodas kontroles departamenta valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis.

Pēc Razumovska teiktā, reģistrētas preču zīmes komerciālā aizsardzība nenozīmē, ka «to var izvietot, kur pagadās». VVC rosina nosaukumu transliterēt latviešu valodā.

VVC direktors Māris Baltiņš norādīja, ka nepieciešams nodrošināt valsts valodas lietotāju tiesības un nesaraibinātu pilsētvidi ar uzrakstiem, kuros lietoti citu alfabētu burti.

Centrā informēja, ka uzņēmums, kuram pieder kafejnīca «Ļeņingrad», savu nosaukumu ir reģistrējis Uzņēmumu reģistrā un tas atbilst normatīvo aktu prasībām, jo ir veidots valsts valodā, kā to paredz Valsts valodas likuma normas par uzņēmumu nosaukumu veidošanu. Savukārt izkārtnē uzņēmums ir izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi «Ļeņingrad» - krievu alfabēta burtiem.

Tāpat vēstīts, ka kafejnīcas «Ļeņingrad» īpašnieks Sergejs Bižāns pauda, ka, ja kafejnīcai «Ļeņingrad» ir jālatvisko sava kirilicā rakstītā izkārtne, tad to vajadzētu darīt arī ar uzrakstiem «Hotel», «Coca cola», «Gan bei» un tā tālāk.

«Aicinu Valsts valodas centru (VVC) paskatīties apkārt uz uzrakstiem «Hotel», «Coca cola», «Gan bei» un tā tālāk. Un tad katram no viņiem liksim kā normu uzrakstīt latviski, kas viņi tādi ir,» teica Bižāns. Viņaprāt, VVC paustais, ka kafejnīcas preču zīme neatbilst Valsts valodas likumam un tai nepieciešama trasnliterācija latviešu valodā, ir «atgriešanās akmens laikmetā».

Bižāns atgādināja, ka pirms deviņiem gadiem nebija iespējams piereģistrēt juridisku personu, ja tās nosaukums nebija lokāms latviešu valodā, kas, viņaprāt, bija ir «absolūts absurds». «Šī norma vairāk neeksistē, un parāda to, ko mēdz pieņemt un uzskatīt VVC,» norādīja uzņēmējs. Viņš uzsvēra, ka kafejnīcas izkārtni apstiprināja Rīgas pilsētas būvvalde.

Preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tas izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu, preču pakalpojumu starptautisku apriti. Preču zīmes reģistrācija vienīgi piešķir izņēmuma tiesības uz attiecīgo apzīmējumu, proti, tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā. Līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm.