Jaunākais brālis arī norāda, ka reizēm ir klienti, kur izvēlas tetovējumu, ko ir atraduši pirmajā «Google» lapā, tāpēc ar cilvēku tiek strādāts, mēģināts pārliecināt, lai tetovējums ir kas oriģināls, nevis simtā tā kopija.
Lielākais gandarījums ir tad, kad cilvēks pēc seansa ejot prom saka – labi, ka tevi paklausīju. Arī vecākais brālis norāda, ka klientam ne vienmēr ir taisnība, lai arī iepriekš bija domājis citādāk. Bieži vien cilvēki, kurus pārliecina tetovēt kaut ko citu, izveidojot ko oriģinālu, to patiešām novērtē.
Visbiežāk ļaudis izvēlas tetovēt rokas, muguru, kājās, ļoti reti vēderu, seju. Nav bieži pieprasīti arī tetovējumi uz sēžamvietas. Vietu izvēle atšķiras arī starp dzimumiem – sievietes vairāk izvēlas tetovējumus potītes rajonā, vietās, kuras nav ikdienā tik ļoti redzamas, bet vīrieši – rokas, muguru,krūtis.
Brāļi atzīst – tetovējumi rada sava veida atkarību un bieži vien cilvēki, kuri ir ieguvuši vienu tetovējumu, grib nākamo. Einārs atceras vienu gadījumu, kad klientam uztaisījis uz rokas mazu, īkšķa lieluma horoskopa zīmīti, taču pēc seansa klients pārdomājis un izlēmis, ka grib nokrāsot visu roku. «Tu cilvēkiem pieķeries, piemēram, viņš nāk pāris reizes mēnesī un kad projekts ir pabeigts, liekas, ka tā cilvēka pat nedaudz trūkst,» atzīst abi, norādot, ka procesa laikā tiek pārrunātas visdažādākās tēmas.
Lai arī vīrieši tiek saukti par stipro dzimumu, sievietes esot pacietīgākas, un mazāk sūdzas, ka tetovēšana ir nepatīkama vai sāpīga. Vienlaikus lielākā daļa cilvēku atzīst, ka pirms tetovēšanās bija domājuši, ka sāpēs vairāk. «Manā praksē tikai viens cilvēks ir atzinis, ka nedomāja,ka būs tik sāpīgi,» akcentēja Einārs. «Vienlaikus, vīrietim pārstāj sāpēt, ja studijā ienāk sveša dāma,» piebilst Jānis un saka, ka vairāk «nīd» tie cilvēki, kuri ar tetovētāju ir pazīstami,draugi vai radi.