Džonsona kļūšana par Lielbritānijas ārlietu ministru izpelnās kritiku un izsmieklu

Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero uzsvēra, ka Džonsons ir «daudz melojis», norādot, ka šī konservatīvo politiķa kļūšana par ārlietu ministru «parāda britu politisko krīzi».

Ero gan piebilda, ka neuztraucas par strādāšanu kopā ar Džonsonu, tomēr uzsvēra, ka sarunu partnerim ir jābūt skaidram un uzticamam.

Lielbritānijas jaunās valdības sastāvu kritizējis arī Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.

Šulcs sacīja, ka jaunās premjerministres Terēzas Mejas vadītais kabinets, tāpat kā ekspremjera Deivida Kamerona valdība, balstās uz iekšējo domstarpību risināšanu valdošajā Konservatīvajā partijā, nevis aizstāv nacionālās intereses.

«Apvienotajai Karalistei ir jāpārrauj šis bīstami aplamais cikls, kam ir tieša ietekme uz pārējo Eiropu,» paziņoja Šulcs.

Eiropā pastāv plaši izplatīts naidīgums pret Džonsonu, kurš pirms referenduma ES mērķus salīdzināja ar nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera mērķiem.

Pēc referenduma, kurā briti nobalsoja par izstāšanos no bloka, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers nosauca Džonsonu un citus izstāšanās atbalstītājus par «skumjajiem» «Brexit» varoņiem.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers trešdien, neilgi pirms paziņojuma par Džonsona kļūšanu par ārlietu ministru, pauda sašutumu par Lielbritānijas «bezatbildīgajiem politiķiem, kuri vispirms ievilināja valsti «Brexit», tad (..) devās prom, atsakoties uzņemties atbildību, un devās spēlēt kriketu».

Vācijas sociāldemokrātu (SPD) priekšsēdētāja vietnieks Ralfs Štegners norādījis, ka Džonsons neizceļas ar diplomātiskajām prasmēm.

Daudzas valdības atbilstoši protokolam apsveica Džonsona stāšanos amatā. Viņš nākamajā nedēļā ieradīsies uz sarunām Briselē.

ASV Valsts departamenta pārstāvis norādīja, ka Vašingtonas un Londonas attiecības sniedzas tālāk par personībām. Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas ārlietu ministri jau pauduši cerību runāt ar Džonsonu.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda cerību, ka «pašreizējās situācijas smagums, protams, noteikti kaut kādā ziņā izraisīs citādāku, diplomātiskāku retoriku».

Daudzi mediji tomēr Džonsona kļūšanu par Lielbritānijas ārlietu ministru sauca par politiskā absurda teātri.

Vācijas biznesa laikraksts «Handelsblatt» nosauca Džonsonu par «politisku ākstu», bet avīze «Sueddeutsche» viņa nonākšanu augstajā amatā raksturoja kā «britu humora» paraugu. Savukārt Francijas žurnāla «L'Obs» virsraksts vēstīja «Kļūdu karalis».

Vācijas laikraksts «Die Welt» norādīja, ka daudzi ziņu par «nediplomātiskā, neparedzamā un nelojālā» Džonsona kļūšanu par ārlietu ministru uztvēruši kā joku.

Laikraksts tomēr uzsvēra, ka uz Džonsonu tagad ir liels spiediens un viņam vajadzēs sevi pierādīt.

«Tie, kuri domāja, ka nav pārspējama nekaunība, ar kādu britu politiskā šķira spēlē savas varas spēles, vakar pārliecinājās par šī uzskata maldīgumu,» rakstīja Vācijas žurnāls «Der Spiegel».

«»Brexit» karalis Boriss Džonsons, kas pēc balsojuma sākumā iebāza galvu smiltīs, tagad tiek atalgots ar ārlietu ministra amatu,» paziņoja «Der Spiegel».

«Beidzot vairs nevar būt nekādu šaubu, ka britu politika neuztraucas par valsts labklājību, bet kaulējas par amatiem, personīgajām ambīcijām un varas spēlēm,» uzsvēra žurnāls, piebilstot, ka pats Džonsons par šādu notikumu pavērsienu bijis pārsteigts. «Der Spiegel» arī atzīmēja, ka Meja viņu iecēlusi amatā, lai vienotu partiju un parādītu vēlētājiem, ka viņa pret referenduma rezultātiem izturas nopietni.

Francijas laikraksts «Liberation» norādīja, ka Džonsons nekad nav ieņēmis ministra amatu un patētiski esot izstājies no cīņas par konservatīvo līdera amatu, piebilstot, ka īstās sarunas par «Brexit» vadīs īpaši izveidota ministrija un valdība.

Jau vēstīts, ka līdzšinējā iekšlietu ministre Meja trešdien kļuva par Lielbritānijas premjerministri, bet Džonsons negaidīti tika iecelts par ārlietu ministru.

Iepriekš Džonsons tika uzskatīts par ticamāko līdzšinējā premjera Deivida Kamerona pēcteci, bet 30.jūnijā viņš negaidīti paziņoja, ka nekandidēs uz Konservatīvās partijas līdera un attiecīgi arī premjerministra amatu.