Meja paziņo sava kabineta sastāvu

^{(Papildināts viss teksts.)}

Filips Hamonds, kas līdzšinējā premjerministra Deivida Kamerona vadītajā valdībā ieņēma ārlietu ministra amatu, kļuvis par finanšu ministru, nomainot šajā krēslā Džordžu Osbornu.

60 gadus vecais Hamonds, kurš iestājas par stingru finanšu disciplīnu, iepriekš bijis ļoti kritiski noskaņots pret Eiropas Savienību (ES), taču pirms referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā, aicināja balsot par palikšanu.

Iepriekš Hamonds ieņēmis arī transporta ministra un aizsardzības ministra amatus. Uz viņa pleciem turpmāk gulsies atbildība par valsts ekonomiku, kam pēc «Brexit» referenduma draud ieslīgšana recesijā. Valdībai acīmredzami nāksies izvirzīt jaunus budžeta mērķus jo vēl Osborns atteicās no ieceres līdz 2020.gadam panākt budžeta pārpalikumu.

Tikmēr par jauno ārlietu ministru negaidīti kļuvis bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons, kurš bija redzamākā figūra eiroskeptiķu nometnē pirms 23.jūnijā notikušā referenduma. Pēc britu balsojuma par izstāšanos no ES viņš izpelnījās plašu nosodījumu, atsakoties kandidēt uz Konservatīvās partijas līdera un premjera krēslu. Taču iecelšana jaunajā amatā liecina par viņa atgriešanos uz politiskās skatuves.

52 gadus vecais Džonsons līdz šim nav ieņēmis nevienu amatu valdībā. Viņam būs jārod atbildes uz jautājumiem par valsts turpmāko lomu pasaulē pēc izstāšanās no ES un jāveido Apvienotās Karalistes politika pret Sīriju, Irānu un Krieviju.

ASV jau paziņojušas, ka cer uz sadarbību ar jauno britu ārlietu ministru.

Lielbritānijas mediji Džonsona iecelšanu šajā nozīmīgajā amatā vērtējuši dažādi. Eiroskeptiskie izdevumi līksmo, bet laikraksts «Daily Mirror» vēsta, ka Lielbritānijas uzticamība atstāta karājamies smalkā pavedienā.

Savukārt Deivids Deiviss, kurš arī aktīvi aģitēja par «Brexit», ieņems jaunizveidoto valsts sekretāra amatu izstāšanās jautājumos.

2005.gadā Deiviss zaudēja Kameronam Konservatīvo partijas līdera vēlēšanās un līdz ar to arī izredzes kļūt par premjerministru.

67 gadus vecais politiķis paziņojis, ka Lielbritānijai nevajadzētu steigties sākt oficiālu izstāšanā procedūru no ES, balstoties uz Lisabonas līguma 50.pantu.

Otrs jaunizveidotais amats Mejas kabinetā ir starptautiskās tirdzniecības ministrs, un šo krēslu ieņems 54 gadus vecais Līems Fokss, kas pārstāv toriju labējo, eiroskeptisko spārnu un līdz 2011.gadam ieņēma aizsardzības ministra amatu Kamerona pirmajā kabinetā.

Tikmēr aizsardzības ministra amatu Mejas kabinetā saglabā Maikls Falons, kurš pirms referenduma mudināja britus balsot par palikšanu ES. 64 gadus vecais Falons aizsardzības ministra krēslā sēž atrodas 2014.gada jūlija.

Iekšlietu ministra portfeli jaunajā britu valdībā saņēmusi bijusī enerģētikas ministre Ambera Rada. 52 gadus vecajai politiķei būs liela loma valsts turpmākās imigrācijas politikas veidošanā. Tiek uzskatīts, ka tieši imigrācijas jautājums bija viens no galvenajiem aspektiem, kas pamudināja britus balsot par izstāšanos no ES.

Rada pirms «Brexit» referenduma atbalstīja palikšanu Eiropas Savienībā.

Gaidāms, ka ceturtdien Meja atklās arī pārējo kabineta locekļu vārdus, tostarp, nozīmīgajās veselības, izglītības, Skotijas un nodarbinātības ministru vietās.

Vēstot par jauno valdības sastāvu, laikraksts «The Times» norādījis, ka Lielbritānija pašreiz atrodas pagrieziena punktā un uz spēles likta tās identitāte, stabilitāte un turība.

Savukārt «The Guardian» brīdinājis, ka jaunā valdības seja neizgaisinās problēmas, ko radījis «Brexit», budžeta deficīts un kabineta nelielais vairākums parlamentā.

Pēc britu vēlētāju lēmuma izstāties no ES, bloka līderi ir aicinājuši Lielbritāniju nekavēties ar «oficiālu šķiršanos» no savienības.

Tikmēr Meja, kura trešdienas vakarā sazvanījās ar Vācijas, Francijas un Īrijas līderiem, uzsvērusi, ka ir gatava īstenot «Brexit», bet norādījusi, ka tam būs nepieciešams laiks.

Starptautiskā mērogā Meja ir maz zināms spēlētājs, taču Eiropadomes prezidents Donalds Tusks jau trešdien paziņoja, ka cer uz «auglīgām darba attiecībām» ar jauno britu premjeri.

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka esot gatavs konstruktīvam dialogam ar Meju, bet Baltā nama preses pārstāvis norādīja, ka amerikāņu amatpersonas, kas strādājušas ar Meju, atzinušas viņu par «diezgan efektīvu».