Tiesa: Ploriņa prasībā par atjaunošanu amatā norādītie argumenti nav pamatoti

«Pirmās instances tiesa pamatā pareizi izvērtējusi lietā pastāvošos apstākļus atbilstoši piemērojamām tiesību normām un ir pamats analoga sprieduma pieņemšanai, noraidot prasību,» sacīts spriedumā.

Tiesa konstatējusi, ka, tā kā Ploriņš ir izteicis piekrišanu darba līguma grozījumiem un noslēdzis vienošanos par darba līguma grozījumiem, tādējādi pamatots ir pirmās instances tiesas secinājums, ka darba devēja uzteikums nav stājies spēkā.

Tā kā Ploriņš turpinājis darba attiecības Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Operatīvās ķirurģijas centra vadītāja amatā, un līdz ar to nav iestājušās darba devēja uzteikuma sekas, prasība šajā daļā ir noraidāma kā nepamatota.

Ievērojot, ka Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība atteicās izlemt jautājumu par Ploriņa atbrīvošanu no amata pēc būtības, neinformēja darba devēju par savu lēmumu, Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka minētais apstāklis uzskatāms par arodbiedrības piekrišanu darba devēja uzteikumam.

Tā kā netika konstatēts pamats uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu, tiesa par noraidāmiem atzina arī pakārtotus prasījumus par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējumu.

Izvērtējot Ploriņa prasījumu par atlaišanas pabalsta piedziņu, tiesa atzina, ka prasība arī šajā daļā nav pamatota un ir noraidāma. Tiesas spriedumā norādīts, ka atlaišanas pabalsta izmaksa ir vērtējama kā sociālās aizsardzības instruments. Taču, tā kā Ploriņš turpinājis darba tiesiskās attiecības ar RAKUS, saglabājot analogu darba algu, nav pamata uzskatīt, ka prasītājam ir iestājušās nelabvēlīgas sociālās sekas un pasliktinājies iepriekšējais dzīves līmenis.

Tiesas ieskatā par pamatotiem atzīstami atbildētājas pārstāvja paskaidrojumi, ka VM, izvērtējot vakantos darbinieka amatus VM un tās padotības iestādēs, kā arī valsts kapitālsabiedrībās, kurās VM ir kapitāla daļu turētāja, atzina par visatbilstošāko prasītāja profesionālajām zināšanām un spējām, turklāt minētā darba līguma grozījumu nosacījumi paredzēja saglabāt iepriekš noteiktos darba samaksas nosacījumus, tai skaitā darba algu, kas atbilst NMPD direktora amata algai un pamatā ir analogs darbs tam, kuru ieņēma iepriekš prasītājs.

«Atbildētājs ir piekritis piedāvātajiem darba līguma grozījumiem turpināt darba tiesiskās attiecības RAKUS, tādējādi atbildētājam nebija vajadzības piedāvāt citas vakances un nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam būtu bijis jāpiedāvā vakances visās savā padotībā esošajās sabiedrībās un sabiedrībās, kurās tas ir kapitāla daļu turētājs,» norādīts spriedumā.

Tāpat nav pamatoti prasītāja pārstāves paskaidrojumi, ka atbildētājs, piedāvājot Ploriņam darbu RAKUS, jau zinājis par to, ka viņam piedāvātais amats piecus mēnešus vēlāk tiks likvidēts. Civillietu tiesas kolēģija arī atzīst, ka prasītāja iebildumi saistībā ar atlaišanas no darba apstākļiem RAKUS nav izskatāmās lietas prasības pamats un priekšmets, bet gan pēc attiecīgas prasības celšanas ir skatāmi un vērtējami citā tiesvedībā.

Spriedums nav stājies spēkā. To var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sastādīšanas dienas - 1.jūlija.

Jau ziņots, ka 2015.gada jūnijā NMPD direktora amatam tika noteikts ierēdņa statuss, tāpēc Ploriņa amats beidza pastāvēt kā viņa amata vieta. Veselības ministrija kā atbilstošāko Ploriņa profesionālajām zināšanām un spējām novērtēja RAKUS Operatīvās ķirurģijas centra vadītāja amatu un piedāvāja līdz septembra vidum pārslēgt līgumu, saglabājot esošos darba samaksas nosacījumus. Tā kā Ploriņš bija Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības biedrs, viedoklis par Ploriņa atbrīvošanu no amata bija jāvaicā arodbiedrībai.

Pirms Ploriņš noslēdzis līgumu par darba gaitu sākšanu RAKUS, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu NMPD. Toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs apgalvoja, ka viņam nav informācijas par kratīšanas iemesliem, tomēr atgādināja, ka NMPD iepriekš, iznomājot vecas automašīnas, licis valstij būtiski pārmaksāt. Savukārt ministrija nolēmusi atteikties no līdzšinējās prakses nomāt ātrās palīdzības automašīnas Rīgas reģionam no privātā uzņēmuma «Rīgas sanitārā transporta autobāze» un iegādāties automašīnas līzingā.

Pēc kratīšanas Ploriņš atstādināts no amata, pamatojoties uz KNAB lēmumu, kas aizliedz viņam pildīt dienesta direktora amata pienākumus, un viņam noteikts aizliegums tuvoties savai darbavietai.