Latvijā varētu ierasties viens no spēcīgākajiem Putina ideoloģijas pārstāvjiem

Viņš skaidroja, ka kopumā lielas skaidrības par Lukjanova nodomiem un iespējamajām darbībām Latvijā patlaban nav nevienam, bet, raugoties uz viņa biogrāfiju un līdzšinējo darbību, viņš jau ļoti ilgu laiku ir bijis tuvs cilvēks Putinam. «Viņi ir ļoti tuvi līdzgaitnieki, tāpēc, manuprāt, viņš šeit - ja kļūs par vēstnieku, un es domāju, ka tā arī notiks, - būs Putina ideoloģijas pārmantotājs vai viņu šeit varētu tā uztvert,» komentēja Daukšts.

Eksperts lēsa, ka Lukjanovs būs daudz pragmatiskāks un konsekventāks par pašreizējo vēstnieku Aleksandru Vešņakovu - pēc Daukšta domām, viņš nebūs ideologs. «Lukjanovs būs tas cilvēks, kurš mēģinās savienot Krievijas impēriskās intereses ar saistībām pret Eiropu kopumā. Es domāju, ka viņš šeit ierodas kā viens no spēcīgākajiem Putina ideoloģijas pārstāvjiem Baltijas valstīs,» pauda politologs.

Pēc viņa domām, izmaiņas varētu būt krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvēšanas politikā, kas tik ļoti spēcīgi bija pārņēmis Vešņakova būtību šeit. Turklāt šī politika varētu tikt nedaudz reducēta, pieļāva Daukšts. «Lukjanovs varētu mēģināt panākt, lai krievvalodīgie iedzīvotāji mēģinātu šeit integrēties, kļūtu eiropeiski, nevis mēģināt viņus atšķelt. Tas pēdējā laikā ir jūtams arī Putina runās,» pauda Daukšts.

«Lukjanova pašreizējais amats nozīmē to, ka viņš «savās rokās» ir turējis milzīgu apjomu praktiskas, publiski nepieejamas informācijas. Kā jau minēju, pēc manām domām, viņa pieeja būs lielvalstiski pragmatiska - viņš darbosies kā lielvalsts pārstāvis, kuram ir interese izmantot šo nelielo zemes gabaliņu globālajās attiecībās,» skaidroja Daukšts.

Komentējot Vešņakova darbību, politologs pauda, ka vēstnieks «šeit bija aizsēdējies». «Nedomāju, ka Vešņakova potenciālā nomaiņa ir saistāma ar globālu politikas maiņu attiecībā pret Latviju, taču kaut kādas nianses tiks mainītas un akcenti varētu būt citi,» komentēja Daukšts, piebilstot, ka pēdējā laikā Vešņakovs mēģināja arī skandalozā veidā pievērst Maskavas uzmanību Latvijai un sev personīgi.

Pēc Daukšta domām, Vešņakovam varētu tikt gatavota kāda vieta Krievijas Ārlietu ministrijā.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka ministrijas rīcībā pašlaik arvien neesot informācijas par to, ka Lukjanovs varētu nomainīt pašlaik amatā esošo Vešņakovu.

Jau ziņots, ka Krievijas Valsts domes starptautisko attiecību komiteja pagājušajā nedēļā atbalstīja Lukjanova kandidatūru Krievijas vēstnieka Latvijā amatam, ziņu aģentūru TASS informējis avots, kas piedalījies sēdē. «Atbalstīta Lukjanova kandidatūra Krievijas vēstnieka Latvijā amatam. Viņš pašlaik ieņem Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāra vietnieka amatu,» stāstījis aģentūras avots.

Valsts domes komiteja izskatīja jautājumu par Krievijas diplomātisko pārstāvju kandidatūrām, informēts avots pastāstīja ziņu aģentūrai «RIA Novosti». «Šis jautājums tika izskatīts sēdes slēgtajā daļā. Komiteja apsprieda Lukjanova kandidatūru un to atbalstīja,» sacīja avots. Kā vēsta laikraksts «Kommersant», Vešņakovs amatu varētu pamest jau tuvākajā laikā.

Lēmums par Lukjanova kandidatūru «tika jau iepriekš gatavots, un [Drošības padomes aparātā] tas nav nekas negaidīts», laikrakstam apliecināja avots padomē. Tagad Lukjanova kandidatūra ir jāizskata parlamenta augšpalātas - Federācijas padomes - starptautisko attiecību komitejai. Kandidātu amatā iecels prezidents.

Jevgeņijs Lukjanovs dzimis 1951.gada 10.septembrī Sanktpēterburgā (toreizējā Ļeņingradā). 1974.gadā absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitāti (toreizējo Ļeņingradas Valsts universitāti) angļu valodas un literatūras specialitātē. No 1974. līdz 1981.gadam viņš bijis inženieris-tulks zinātniskās pētniecības institūtā «Impulss», no 1981. līdz 1984.gadam - PSRS Žurnālistu savienības Ļeņingradas apgabala valdes sekretāra vietnieks, bet no 1984. līdz 1990.gadam - diplomātiskajā darbā PSRS Ārlietu ministrijā.

1990.-1991.gadā Lukjanovs bijis Sanktpēterburgas Valsts Ermitāžas muzeja ārējo sakaru direktora vietnieks. 1991.-1993.gadā - Sanktpēterburgas Starptautiskā banku institūta prorektors ārējā finansējuma un starptautisko sakaru jautājumos. No 1993. līdz 2006.gadam strādājis vadošos amatos Vācijas bankas «Dresdner Bank» Krievijas meitasbankā un bankā «Vņeštorgbank» (VTB).

2006.-2007.gadā Lukjanovs bijis Krievijas prezidenta pilnvarotā pārstāvja Ziemeļrietumu federālajā apgabalā aparāta sociālekonomiskā un finanšu monitoringa departamenta priekšnieks, no 2007. līdz 2010.gadam - Krievijas prezidenta pilnvarotā pārstāvja Ziemeļrietumu federālajā apgabalā vietnieks sociālekonomiskajos jautājumos.

No 2010. līdz 2012.gadam viņš bijis Krievijas Drošības padomes sekretāra palīgs, kopš 2012.gada - Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks. Lukjanovs ir Krievijas Drošības padomes zinātniskās padomes loceklis, globālo problēmu un starptautiskās drošības sekcijas līdzpriekšsēdētājs.