Vai latviešus var izmest no Anglijas?

Aivars sarunā ar TVNET atzina, ka uz gaidāmo referendumu raugās visai mierīgi, jo domā, ka tas neatstās iespaidu uz iebraucējiem, kas Lielbritānijā atrodas legāli un ir šajā valstī pavadījuši ilgāku laiku.

Tiesa, neliels uztraukums ir par to, ka, iespējams, līdz ar referendumu varētu celties mārciņas kurss.

Ja mārciņa kļūtu mazvērtīgāka, braucieni uz Latviju un daudzām citām valstīm kļūtu dārgāki.

Arī produktu cenas var palielināties, bet tas atkarīgs no brīvās tirdzniecības līguma un citiem starptautiskiem līgumiem.

Patlaban jau ir vairākas Eiropas valstis, kas neatrodas ES, piemēram, Norvēģija un Šveice. Šajās valstīs ir diezgan augstas produktu cenas.

Ja arī Lielbritānijā cenas pakāpjas līdz Šveices un Norvēģijas līmenim, bet algas paliek līdzšinējā apjomā, Lielbritānija būs mazāk pievilcīga jaunajiem iebraucējiem.

Aivars arī pieļāva: ja Lielbritānija izstājas no ES, cilvēkiem, kuri turpmāk vēlēsies iebraukt Lielbritānijā un apmesties tur uz dzīvi, varētu būt jākārto vairāk formalitāšu, piemēram, darba atļaujas un citu dokumenti.

Latvietis novērojis, ka apkārtējie cilvēki daudz nesatraucas par gaidāmo referendumu, tā nav svarīgākā tēma arī viņa kolēģiem poļiem un slovākiem, taču, vērojot televīzijas pārraides, var redzēt lielu satraukumu.

TV pārraidēs Brexit atbalstītāji un pretinieki cenšas pierādīt katrs savu taisnību un pārbļaut viens otru. Pēdējā laikā medijos daudz tiek runāts par sīriešu bēgļiem, kas varētu ieceļot Lielbritānijā, sist, laupīt un ņemt nost pabalstus vietējiem iedzīvotājiem.

Aivars pats referendumā nepiedalīsies, jo tajā drīkst vēlēt tikai Lielbritānijas pilsoņi.

Savukārt Edgars TVNET norādīja, ka visi draugi un paziņas, ar kuriem viņš ir apspriedis gaidāmo referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, ir kā uz adatām, bet tomēr uzskata, ka Lielbritānija tomēr neizstāsies no ES, jo britu sabiedrībā ir diezgan liels spiediens.

Briti bieži vien nevar iztikt bez iebraucēju darbaspēka, jo nav kas aizpilda vakances darba tirgū.

Edgars uzskata, ka aptuveni 70% britu nobalsos pret izstāšanos no ES, un pat tad, ja tomēr briti nobalsotu par, tad ārā visus jau vienkārši neizmestu, bet dzīvot tur gan tad būtu grūtāk.

Lielbritānijai tomēr trūkst cilvēku, kas strādātu, un viņš šaubās, ka paši briti būtu sev gatavi sagādāt tādas problēmas. Latvietis arī uzskata, ka šajā gadījumā ir vainīga britu dāsnā sociālā pabalstu sistēma, kas ļauj daudziem iebraucējiem vienkārši dzīvot uz britu rēķina un nestrādāt oficiāli algotu darbu.

Bet Sarmīte, kura Anglijā strādā tikai nepilnu pusgadu, turklāt puslegāli, sarunā ar TVNET pauda satraukumu par referenduma rezultātiem. Sieviete ir nobažījusies, kā balsojuma iznākums ietekmēs imigrantu likteni - vai nebūs stingrāki noteikumi, vai nebūs jādodas atpakaļ uz mājām Latvijā, vai nebūs jāsāk maksāt nodokļi, vai nebūs stingrākas kontroles u.tml.

«Mani neinteresē politika un lielie globālie procesi, bet es vēlos, lai man ir iespēja strādāt Lielbritānijā, jo Latvijā diemžēl nevaru atrast normālu darbu.

Manos laukos, no kurienes nāku, ir palikuši tikai dzērāji un bomži.

Es negribu un nevaru tur atgriezties. Ja mani izraidīs no Anglijas, meklēšu iespējas doties uz blakus esošo Īriju vai citu valsti. Čaklus strādniekus jau visur vajag,» saka Sarmīte.

Savukārt Egons novērojis, ka pēdējā laikā Lielbritānijā valda diezgan liela neskaidrība un satraukums. Cilvēkiem ir krasi atšķirīgi viedokļi, kas redzams arī medijos. Regulāri vērojamas viedokļu sadursmes.

Ļaudis, kas uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES, vairāk balstās uz emocionāliem argumentiem, bet palikšanas atbalstītāji vairāk pieturas pie racionāliem argumentiem.

Egons novērojis, ka vairums biznesa vides pārstāvju vēlas palikt ES, bet tie, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbības vidi un kuriem nav būtiska starptautiskā tirdzniecība, domā pretēji.

Vēl pirms trīs vai četrām nedēļām daudziem likās, ka 23.jūnija referenduma rezultāts būs līdzīgs Skotijas balsojuma iznākumam - iepriekš viedokļi sadalījās līdzīgi, bet beigās tomēr uzvarēja tie, kuri iestājas par palikšanu Lielbritānijā. Savukārt pēdējās nedēļas laikā cilvēkos pieaug satraukums, vai tiešām arī šoreiz rezultāts būs līdzīgs.

Ja Egons varētu piedalīties referendumā, viņš balsotu par Lielbritānijas palikšanu ES, jo saskata priekšrocības starptautiskajai tirdzniecībai un atvērtajam tirgum ar ES. Viņš arī dzirdējis - ja briti nolemj izstāties no ES, tad viņu parlamentam nākamos divus gadus vajadzēs strādāt, lai mainītu dažādus starptautiskos dokumentus un līgumus, bet citi darbi tikmēr iekavēsies. Izstāšanās gadījumā ciestu arī Apvienotās Karalistes ekonomika.

Daļa britu vēlas karalistes iziešanu no Lielbritānijas, bet neviens nezina, ko tas nozīmē.

Latvietis domā - ja Lielbritānija nolemj izstāties no ES, esošajiem viesstrādniekiem nebūtu jāsatraucas par savu likteni un jāskrien mēģināt nokārtot britu pilsonību - diez vai kādu uzreiz sūtīs ārā no Lielbritānijas.

Savukārt saistībā ar potenciālajiem imigrantiem ir daudz neskaidrību.

TVNET jau ziņoja, ka šodien Lielbritānijā ir atvērti vēlēšanu iecirkņi, un balsstiesīgo valsts iedzīvotāju rokās ir izlemt ne vien Lielbritānijas, bet lielā mērā arī visa ES bloka nākotni. Lielbritānijā notiek referendums, kura dalībniekiem būs jāatbild uz jautājumu, vai Lielbritānijai jāpaliek ES sastāvā, vai arī no bloka jāizstājas.