/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
TVnet saviem lasītājiem piedāvā noskatīties «STV Pirmā!» sarunu šovu, kurā viesojas aktieris Jānis Jarāns. Viņam vārdadiena iekrīt 24. jūnijā, bet jau 25. jūnijā tiek svinēta dzimšanas diena. Aktieri daudzi zina kā Miedziņu no bērnu raidījuma «Miedziņš nāk», citiem viņš asociējas ar Mildiņu Nabiņu no humoršova «Imanta Babīte», un tikpat daudz būs tādu, kam viņš saistās ar Induļa tēlu no seriāla «UgunsGrēks». Šoreiz Jānis kā viens no studijas viesiem stāstīs gan par darbu, gan par to, kā savieno darbu un ģimeni, kā arī tiks atklāts, kā ir būt brīvmāksliniekam.
Jānis Jarāns par to, ka ir saimnieks pats sev!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aktieris Jānis Jarāns ikdienā atrodas sieviešu ielenkumā, jo dzīvo kopā ar sievu, trīs meitām un divām mazmeitām. Sarunā Jānis izsaka viedokli, ka kārtīgā mājā ir jābūt kārtīgam galdam, lai saimnieks uz tā varētu uzsist dūri. Taču, atklāti turpinot, Jānis saka, ka savu ģimeni nav nācies gana daudz un bieži redzēt, jo nepārtraukti bijis darbā. Arī kad jaunībā viņiem ar sievu dzimušas meitas, esot vēl studējis aktieros. Viņš uzskata: lai arī meitas viņu nav bieži redzējušas, toties bērni vienmēr bijuši paēduši, apģērbti un izvadāti pa dažādiem pulciņiem. Galvenais,
ko Jānis apbrīno savas ģimenes sievietēs, ir mīlestība pret viņu;
ka spējušas paciest aktieri mājās, kas nemaz nav liela laime, saka studijas viesis. Kā viņš atklāj, īpaši gatavojot lomas vai kad tuvojas pirmizrādes, tad varot būt nervozs, emocionāls un uzvilkts.
Runājot par izvēlēto aktiera profesiju, Jānis atzīst, ka visu tomēr nosaka Viņš (rādot ar pirkstu uz debesīm), bet, ja būtu atkal jāizvēlas, tad ar prieku darītu šo pašu darbu.
Stāstot par to, kā ir būt brīvmāksliniekam, Jānis saredz tikai plusus, jo teātrī aktieris esot vergs. Tomēr, tieši pateicoties teātrim, Dailes teātrim un televīzijām, ir atpazīstamība un viss notiek, pauž aktieris. Sarunā nevar nepieminēt arī aktiera ilggadējo tēlu Mildiņu Nabiņu no humoršova «Imanta Babīte». Jānis smejoties sevi un aktieri Daini Porgantu sauc par pirmajiem un vecākajiem transvestītiem Latvijā. Aktieris atceras, ka humoršova laikā daudz anekdošu bijis par pensionāriem, arī Vērmanes dārza sadzīvē novēroti labi tipāži, tādēļ aktieri izdomājuši apsiet lakatiņus un pamēģināt tēlot slavenās pensionāres Mildiņu un Skaidrīti. Ar šiem tēliem esot izbraukāta visa Latvija, ar pilnām zālēm skatītāju. Jānis uzskata, ka panākums bijis tajā, ka tēlojot nav bijuši falši, bet darījuši visu īsti un patiesi. Tomēr pirms trim gadiem kādā pasākumā abi ar Daini Porgantu sapratuši, ka jaunieši līdz 30 gadiem vairs nesaprot to visu un šie tēli jāliek malā. Jānis par sevi saka, ka vairs neesot Miedzinš, arī «Imantu Babīti» cilvēki neatpazīst, bet nu viņa dzīvē ir Induļa posms no seriāla «UgunsGrēks». Tas ir neliels ieskats gaidāmajā pirmsjāņu sarunu šovā, un, lai redzētu šo un sarunas ar pārējiem studijas viesiem, jāskatās sarunu šovs televīzijā «STV Pirmā!».
Nepalaid garām sarunu šovu «Starp mums runājot» 21. jūnijā plkst. 21.00 televīzijā «STV Pirmā!»!
Daži citāti no sarunas ar Jāni Jarānu
Kārtīgā mājā ir jābūt apmēram šādam kārtīgam galdam,
lai var saimnieks uzsist tiešām dūri galdā. Kurš pērk avīzes un nomaksā rēķinus?!
Tā ja, tagad tie smalkie žurnālu galdiņi, ja tāds un tāds vīrs ar tādu smalku rociņu.
«Bet tas ir ļoti labi būt saimniekam pašam sev. Es esmu saimnieks pats sev, jo teātrī aktieris, nu viņš ir, nu tā negribu apvainot kolēģus, viņš ir vergs. Vergs! Viņš, viņu izlaiž ārā pirms Jāņiem jeb cietuma. Viņš ir, pieņemsim, nu viņu izlaiž ārā, tad viņš, tad divu mēnešu laikā viņš mēģina sakārtot dzīvi, pabeigt savu māju un varbūt uztaisīt vēl vienu bērniņu. Un tad viņam jābūt augusta vidū jau atpakaļ kamerā vai, vai savā tajā cellē, un tur viņam, tad atkal rauj līdz, līdz atkal nākamajiem Jāņiem.»
«[..] Bet tagad es esmu ne Miedziņš vairs. Neviens mani nepazīst kā Miedziņu, ne «Imantu Babīti» vairs nezin. Man ir viens tāds periods iestājies jauns, ka man uz ielām nāk klāt, fotografējas, runā, autogrāfus. Induli, Induli, kad notiks kas, pat prasa man atrisināt, atnākt uz mājām atrisināt problēmu, pieņemsim, viņam pagrabs apzagts. [..]»