Jaunajam «Vienotības» līderim Piebalgam partijas valdē pagaidām nav daudz atbalstītāju

Partijas «Vienotība» ārkārtas kongress jūnija sākumā tika sasaukts, jo partijas nodaļas nebija mierā ar partijas valdes iepriekš lemto – to darīt tikai rudenī. Lai gan sanāksmes galvenais uzdevums bija «Vienotības» vadības nomaiņa, tā restartējot partiju gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kongresa uzmanības centrā bija aizejošā vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņa gan pati uzstājās ar garu un skarbu runu, gan saņēma ziedus un partijas biedru sarakstītas dzejas rindas.

Arī balsojums par valdes sastāvu parādīja, ka Āboltiņas ietekme partijā joprojām ir būtiska. Viņa pati tika ievēlēta pārliecinoši, savukārt vietas valdē zaudēja Āboltiņas kritizēti «Vienotības» biedri – gan tā dēvētā Saeimas frakcijas iekšējo opozicionāru sešinieka pārstāvji, gan ekspremjere Laimdota Straujuma.

Āboltiņa gan joprojām neatklāj, kuru no abiem kandidātiem pati gribēja redzēt kā savu pēcteci partijas vadībā: «Man kā jebkuram partijas biedram, bija tiesības uz slēgtu balsojumu. Man kā jebkuram Latvijas pilsonim ir tiesības uz savu viedokli, un kā jebkuram pilsonim ir tiesības šo savu viedokli neatklāt.»

Āboltiņa apgalvo, ka neatklāj savu balsojumu, jo domā par savu vārdu sekām. «Tas, kas šobrīd ir svarīgi «Vienotībai,» ir tas, ka ir ievēlēts partijas vadītājs. Viņš ir sācis darbu, mēs esam solījuši ap savu vadītāju saliedēties. Manuprāt, tās ir lietas, kuras ir svarīgas,» pauda bijusī «Vienotības» līdere.

Pirmie, kam būtu jāsaliedējas ap partijas vadītāju, ir tie, kam ar viņu ikdienā būs jāstrādā. Tā ir «Vienotības» valde. Debatēs par vadītāja amatu abi kandidāti minēja, ka valdē būtu nepieciešamas nopietnas izmaiņas. Lielākās izmaiņas gan ir skārušas vadītāja krēslu. Pārējie valdes locekļi lielā mērā palika tie paši – nomainījusies vien trešdaļa valdes.

Jaunais «Vienotības» līderis Andris Piebalgs uz jautājumu, vai pats būtu izvēlējies šādu komandu valdē, atbild diplomātiski: «Es nevaru aizstāt kongresu. Kongress ir tas, kas ievēl. Man ir jāstrādā ar to valdi, kāda ir. Un varu vēlreiz atkārtot to, ko teicu – es redzu, ka ar šo valdi varu strādāt, bet tas nenozīmē, ka man tiek dota uzticība visos jautājumos jau iepriekš. (..) Jo tā ir demokrātijas lieta - tā sauktie balansi. Ja tev ir visi tavi domubiedri, tad tas neatspoguļo partijas realitāti.»

Vaicāts, cik daudz viņam ir atbalstīju partijas valdē, Piebalgs atbild: «Es teiktu viens – tas esmu es pats. Pārējie man vienmēr jāpārliecina būs katrā konkrētā jautājumā. Es nevaru pateikt, ka kāds mani vairāk atbalsta kā otrs.»

Pirmajā jaunās valdes sēdē Piebalgs ierosināja par partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēt Saeimas deputātu Edvardu Smiltēnu, kurš cīņā par līdera amatu kongresā piekāpās ar 40 delegātu balsīm mazāk. Gados jaunais Smiltēns «Vienotībā» darbojas kopš tās dibināšanas, tāpēc viņam bija vairāku partijas nodaļu atbalsts, jo jaunpienācēju Piebalgu biedri reģionos pazinuši daudz sliktāk. Sacīkste par amatu nu esot garām, tāpēc Smiltēns sola pret Piebalgu nedarboties.

Deputāts gan vēl aizvien runā tā, it kā piedalītos debatēs partijas biedru priekšā – konkrētas atbildes par iecerēm no viņa saņemt neizdodas: «Īsāk sakot – ir partija jāapvieno un jāievieš skaidri principi, uz kuriem balstās sadarbība starp reģioniem, starp partijas biedriem – vienalga, vai viņi ir Rīgas biedri vai Cēsu biedri, – un partijas vadību, partijas frakciju, partijas valdi un ministriem tai skaitā, un jākonsolidē šie cilvēki vienotam darbam.»

Viens no jautājumiem, kas tika atstāts izlemšanai jaunajai valdei, ir Ētikas komisijas rosinājums izslēgt no partijas deputāti Ilzi Viņķeli. Viņa pati un Lolita Čigāne uz vietu valdē nekandidēja, taču valdē netika pārvēlēti arī viņu domubiedri no tā dēvētā sešinieka – Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins. Taču par Piebalgu kā jauno vadītāju Viņķele ir gandarīta:«Piebalga kunga vadītāja stils ir radikāli atšķirīgs no Āboltiņas kundzes. Un, iespējams, tā ir tā lielākā izmaiņa. Un, ja mēs paanalizējam, ka to jauno cilvēku «Vienotībā» nav un kādu brīdi nebūs, tas nozīmē, ka mums tās izmaiņas ir jāveic saviem resursiem.»

Jaunajā partijas valdē ir pārvēlēti visi iepriekš tajā strādājušie «Vienotības» ministri, arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš ir pamanījis, ka pēc kongresa attiecības partijas vadībā ir kļuvušas rāmākas: «Nē, nu, atmosfēra, galvenais, kas bija, ka, manuprāt, nebija nekādu savstarpēju ne kašķu, ne aizvainojuma. Un tiešām bija, kā es teicu, ļoti konstruktīva, jo ātri tika pieņemti šie lēmumi virkne. Pirmā sēde bija pozitīva.»

Zināms pārsteigums bija tas, ka «Vienotības» valdē netika pārvēlēta ekspremjere Laimdota Straujuma, kura pirms kongresa pauda atbalstu Piebalgam. Straujumai iekļūšanai valdē pietrūkušas aptuveni piecpadsmit balsis: viņa palika otrā aiz strīpas – uzreiz pēc eiroparlamentārietes Ineses Vaideres. Straujuma to skaidro ar Āboltiņas uzstāšanos kongresā: «Nu, protams, bija partijas priekšsēdētājas ārkārtīgi kritiska runa par mani, un es pie iespējas gribu pilnīgi noraidīt jebkuras idejas, kas izskanēja kongresā par manu saistību ar Zemnieku savienību. Es pilnīgi kategoriski to noliedzu. Bet, nu, tas ir kongresa lēmums. Skaidrs ka es Piebalga kungu atbalstīšu pēc viņa vajadzības ar savu pieredzi, bet dzīvē jau ir citas lietas.»

Bez Smiltēna un Āboltiņas no Saeimas deputātiem valdē pārstāvēts būs vēl tikai Hosams Abu Meri. Viņa sieva ir bijusī politiķe un sena Āboltiņas līdzgaitniece Linda Abu Meri, kādreiz Mūrniece. Taču deputāts apgalvo – viņš nebūs lojāls kādam cilvēkam, bet gan «Vienotībai» kopumā. «Tā kā viņa [Āboltiņas] ir bijusī priekšsēdētāja un ir «Vienotības» dibinātāja, protams, viņai ir ietekme partijā. Tā vienmēr būs, to nevajag noliegt. Bet tas nenozīmē, ka viņa pateiks: «Nu, mīļie valdes locekļi vai mani draugi, balsojiet, jo es gribu šito,» un tad mums tas jādara obligāti,» saka Abu Meri.

Viens no pirmajiem Piebalga lēmumiem bija par «Vienotības» ģenerālsekretāru atkārtoti virzīt bijušo ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš šo amatu ir ieņēmis jau gandrīz piecus gadus. Ģenerālsekretāram ir liela loma vēlēšanu kampaņas organizēšanā, bet pēdējās Saeimas vēlēšanās «Vienotību» pavadīja vairāki skandāli – gan par balsu pirkšanu Latgalē, gan par nesaskaņotām individuālajām kampaņām, kuru dēļ partija joprojām tiesājas ar KNAB un iznākumā varētu zaudēt valsts finansējumu. Tagad Kamparam ir dots jauns uzticības mandāts.

Savs skaidrojums par to ir savulaik «Vienotībā» ietekmīgajām, bet vēlāk no tās aizgājušajam Edgaram Jaunupam, kuram partijā joprojām ir vairāki draugi un radi. «Tas nozīmē, manuprāt, tikai vienu: ka Piebalga kungs ir ļoti ātri nonācis reālpolitiskajā situācijā. Ka viņam ir jārīkojas nevis atbilstoši tam, kā būtu pareizi, kā būtu, iespējams, populāri un kas varētu partijai dot reālu uzrāvienu jaunu gan reitingu ziņā, gan iekšējā biedru iesaistes ziņā, bet viņam ir jārīkojas primāri, iespējams, lai pārtrauktu, iespējams, lai mazinātu partijas faktisku šķelšanos,» komentē Jaunups.

Jaunups gan norāda, ka tas nav kapu zvans «Vienotībai». Piebalgam ir cerība atgūt partijai vēlētāju uzticību, taču tam ir vairāki būtiski priekšnoteikumi. Viens no tiem – Āboltiņai jākļūst par reālu priekšsēdētāja palīdzi, nemēģinot viņu komandēt. Ja tuvākajos mēnešos partijas reitings celsies kaut par dažiem procentpunktiem, tas jau būs zināms dopings, kas līdzēs gatavoties pašvaldību vēlēšanām.

Pats Piebalgs domā, ka vasara «Vienotībai» nebūs mierīga: «Tas, ka šūmošanās būs, es domāju, ka tā tas būs, jo arī daudzi cilvēki, kas balsoja pret mani, arvien ir neapmierināti ar šo kongresa lēmumu. Taču viņiem ir jāpierod, ka ir jauns valdes priekšsēdētājs, un viņi pieradīs pie tā.»

Paredzēts, ka pirms nedēļas ievēlētā «Vienotības» valde darbosies līdz nākamā gada beigām. Nav gan izslēgts, ka biedri atkal varētu sasaukt ārkārtas kongresu, ja pēc gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti būs partijai nelabvēlīgi. Savukārt Piebalgs ir solījis no amata atkāpties, ja zaudēšot kaut vienu balsojumu valdē.