Vides inspektors pēc likuma var būt zvejnieks un dažreiz arī - maluzvejnieks

Piekrastes zvejošanu kontrolē divas iestādes - Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde. Abas iestādes neko nelikumīgu inspektora rīcībā nesaskatīja. Kolēģi noticēja inspektora stāstam, ka viņš pamanījis un izvilcis maluzvejnieka tīklus, taču sarakstīt dokumentus viņam iztraucējis pārāk apzinīgs policists.

Piekrastes zveja ir dzīvesveids un izklaide

Lomi nav lieli, taču var noķert arī kādu vērtīgāku zivi, piemēram, lasi vai taimiņu. Pēdējā laikā tīkli esot patukši, sūrojas vietējie zvejnieki.

ANDŽS, Liepenes zvejnieks: - Kādi desnt gādi apakaļ, tad bij visādīg zivs varēj noķērt. Ja butes salien.. Te viendien bij, pirms to liegumu, kāda astoņpadsmitā, tad man bij vesela kaste pielīda ... butītes ..., bet tā švaki. Reti kāds lasīts, kāda vimbiņa. Vimbs arī nav, agrāk taču kastēs varēj saķērt.

Zvejniekiem savi tīkli ir īpaši jāmarķē – katrā tā galā ir jābūt karodziņam, bet uz bojas - tīkla īpašnieka uzvārdam. Lai jūrā tie būtu pamanāmi un atrodams to īpašnieks.

Zivis iekāro arī maluzvejnieki. Ir gandrīz neiespējami jūrā pamanīt nemarķētu tīklu. Turklāt tie parasti ir nomaļākās vietās, kur mazāk iespēju, ka parādīsies kāds inspektors vai zvejnieks, kas par nelikumīgo konkurentu ziņos.

Nereti grēko arī licencētie zvejnieki, kas papildus legālajiem tīkliem mēdz slepus ielikt arī kādu gabaliņu nelikumīgā tīkla. Īpaši kārdinoši ir ielikt tīklu 100 metru joslā gar krastu. Tajā parasti ir zivīgākās vietas, taču te tīklu likt ir aizliegts.

Vides inspektoram Raitam Čakstiņam Liepenē ir zvejošanas licence. Te viņš ir gan zvejnieks, gan kontrolētājs vienlaikus. Izcelt savus tīklus viņš devās arī svētdienā, 6.martā. Taču papildus likumīgajiem viņš aizliegtajā zonā laivā ievilka arī divus nemarķētus tīklus. Notikumam ir liecinieks.

Ir liecinieks

IVETA BŪDENIECE, VP Kārtības policijas Ventspils iecirkņa priekšniece: - Mūsu darbinieks pamanīja četrus karodziņus, tas ir – divus marķētus tīklus, kuru virzienā viņi devās. Kas varēja atrasties apmēram 100 metrus, tātad atļautajā attālumā. Vienā brīdī viņš redz, ka, virzoties virzienā uz šiem marķētajiem tīkliem, laiva apstājas un laivā tiek ievilkts tīkls, kuram nav redzamas nekādas marķējuma zīmes. Pēc tam šie paši kungi dodas tālāk, tātad pie marķētajiem tīkliem, izvelk šos tīklus un dodas atpakaļ taču ne pa šo pašu vietu, kur viņi brauca, bet uz otru pusi. Un atkal viņš pamana, ka 30 – 40 metru attālumā no krasta tiek izvilkts vēl viens tīkls, kurš arī ievietots laivā.

Vides sarga aizdomīgo rosīšanos selgā pamanīja atvaļinājumā esošs kriminālpolicijas darbinieks. Viņš izsauca papildspēkus un, kamēr tie atbrauca, aizturēja vides sargu ar visu laivu un tajā esošajam zivīm.

Krastā ieradās policija un arī Valsts vides dienesta vides inspektori, kas fiksējuši lomu, atlaiduši zivis, bet nelikumīgos tīklus paņēmuši iznīcināšanai. Čakstiņš noliedz, ka nemarķētie būtu viņa tīkli.

RAITS ČAKSTIŅŠ, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks: - Ja tie būtu bijuši mani tīkli, tad būtu kaut kāds lēmums pieņemts, es tā domāju, ja?

Materiālus par nelikumīgajiem tīkliem policija nodeva Valsts vides dienestam.

ANNA ADAMSONE, Ventspils reģiona pārvaldes Kontroles daļas vadītāja: - Gan mūsu inspektori, gan Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori ir tiesīgi veikt kontroli tur. No ētiskā viedokļa tas, ka šim inspektoram tur ir izsniegta zvejas licence un viņam ir viņa tīkls, neuzskatu, ka tā ir labākā, teiksim, saimniekošanas prakse, tāpēc mūsu pārvaldes inspektoriem nevienam nav šādu tīklu mūsu kontroles teritorijā, nu tīri no ētiskā apsvēruma. Nav labi pašam kontrolēt un pašam zvejot. Mēs tur nesaskatījām nekādu smagu pārkāpumu, tad lietu izskatīt mēs aizsūtījām Dabas aizsardzības pārvaldei lēmuma pieņemšanai.

Dabas aizsardzības pārvaldē materiālus izvērtēja Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte. Arī viņa nekādus pārkāpumus sava padotā rīcībā nesaskatīja.

DACE SĀMĪTE, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore: - Mēs iepazināmies ar visiem dokumentiem, un mums nebija pierādījumu, ka ir veikts pārkāpums, un pieņēmām lēmumu par administratīvās lietvedības neierosināšanu, un šo lēmumu nosūtījām Valsts vides dienestam.

Jaut.: - Vai tas vides inspektors rīkojās tieši pareizi, tā kā ir paredzēts, tajā laivā?

SĀMĪTE: - Mēs tur tiešām nesaskatījām nekādus pārkāpumus, un es saprotu, ka Valsts vides dienesta amatpersonas neko tur nav saskatījušas, jo no viņu puses nebija nekādu papildu viedokļu, ka tur būtu pārkāpumi bijuši saistībā ar izņemšanas procedūru.

Sāmīte arī par pieņemamu atzīst, ka Čakstiņš vienlaikus ir gan zvejnieks, gan kontrolētājs. Nevarot aizliegt cilvēkam brīvajā laikā zvejot.

Pati Sāmīte brīvajā laikā ir medniece. Kopā ar Čakstiņu medību kolektīvā «Irbe» abi ir valdes locekļi. Tas viņai nav bijis šķērslis lemt par kolēģa atbildību. Interešu konfliktus nesaskata arī abu priekšniece, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa.

SANDRA BĒRZIŅA, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore: - Jā, es zinu, ka viņi ir medību kolektīvā, par viņu priekšnieku un padoto attiecībām es nevaru komentēt, bet atrasties medību kolektīvā nav nekas pretlikumīgs, tās ir jebkuram no mums brīvā laika pavadīšanas tiesības.

Zvejniekiem un likumsargiem nav šaubu, ka neviens saprātīgs maluzvejnieks savus tīklus neliks blakus licencētiem tīkliem. It īpaši ja tie pieder vides inspektoram.

Arī citi apstākļi liecinot, ka vides inspektors par nelegālajiem tīkliem ir labi zinājis un, ja nebūtu iztraucēts, tad loms, visticamāk, nebūtu nonācis atpakaļ jūrā.

Tomēr Bērziņa uzskata, ka notikušais ir pārpratums, kad pēc labākās sirdsapziņas rīkojies gan vides inspektors, kurš ārpus darba laika ir vilcis nelikumīgus tīklus, gan ārpus dienesta esošais policists, kuram tas licies aizdomīgi. Tieši policista iejaukšanās esot liegusi apzinīgajam vides inspektoram rakstiski fiksēt pārkāpumu.

SANDRA BĒRZIŅA, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore: - Ja pieņem situāciju, ka cilvēks ir negodprātīgs un ļauns, tad viņam tā būtu ērta situācija, ka reizē viņš ir vides inspektors un maluzvejnieks, ka viņš izvelk nelegālos tīklus, izbrauc krastā – ja viņu kāds iztraucē, viņš zivis atlaiž, aiziet uz mašīnu, uzraksta protokolu un viss ir kārtībā, ja viņu neviens neiztraucē, tad viss ir kārtībā – viņam ir zivis. Es nekādā gadījumā jums negribētu piekrist un analizēt gadījumus no varbūtības, kā būtu, ja būtu.

Situācija esot bijusi pārprotama, tāpēc izdots rīkojums, ka inspektoriem, atrodot brīvajā laikā nelikumīgus tīklus, turpmāk vispirms ir jāziņo Vides dienestam un tikai ar viņu klātbūtnē tīkli jāņem ārā.

Ja ar tīklu krastā pieķertu parastu zvejnieku, viņam atņemtu lomu, zivis, tīklu, laivu, licenci un, iespējams, pat automašīnu. Kā arī būtu jāmaksā simtiem eiro liels naudas sods.