Aplūkojiet, kurš ir sēdējis finanšu ministra krēslā,tikai nežagojieties: Jānis Reirs, Andris Vilks, Einars Repše, Atis Slakteris, Oskars Spurdziņš, Valdis Dombrovskis, Gundars Bērziņš, Edmunds Krastiņš, Ivars Godmanis, Roberts Zīle, Vasīlijs Meļņiks, Aivars Kreituss, Indra Sāmīte, Andris Piebalgs, Uldis Osis, Elmārs Siliņš.
Un, protams, tagadējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Ja Pētersone «izlēma aiziet», neskatoties pat uz premjera (ZZS) un finanšu ministres (ZZS) publiski pausto atbalstu, tad baumu un pieņēmumu mudžeklī pašreiz ticamas šķiet divas atšķirīgas versijas, bet ar vienādu iznākumu:
1. Pētersonei palūdza aiziet, jo viņas vietā sagatavota ZZSistiem lojāla persona [iemeslus skatīt iepriekš «Kādēļ VID?»]. Šajā gadījumā sistēmiskās problēmas VID netiks risinātas, mainīsies tikai sejas. Protams, visas iepriekšējās valdības rīkojās tāpat, ne mirkli mums neliekot šaubīties, ka profesionalitāte un kompetence ir pakārtota partejiskai lojalitātei jebkurā nozarē vai iestādē.
2. VID vadītājai radīja vai viņa pati bija radījusi situāciju, kad citādi rīkoties nebija iespējams. Vai tas varētu nozīmēt, ka, labprātīgi aizejot, Pētersone izvairījās no [inscenēta?] kriminālprocesa? Atgādinājumam: iepriekšējā VID vadītāja Nelija Jezdakova bija spiesta pamest amatu, jo viņai tika piemērots aizdomās turētās personas statuss, tomēr kriminālprocess pēc pusotra gada tika izbeigts bez jebkādām sekām viņai vai kriminālprocesa ierosinātājiem KNAB.
Kriminālprocesa sākšana ar politiski ietekmējamu tiesībsargu vai drošības dienestu palīdzību reti tiek novesta līdz loģiskam iznākumam, ja vienīgais nolūks ir bijis diskreditēt amatpersonu un veikt politiski vēlamu «rotāciju». Teiksiet, nav dūmu bez uguns? Jā, taisnība, sekas nevar iestāties pirms cēloņiem. Parasti pietiek ar [izplatītu politiskās korupcijas paveidu] siltu vietiņu valsts/pašvaldības uzņēmumu valdē. Sodīšanai gan tiek izmantotas citas metodes - iebiedēšana, šantāža. Turpretī delikātos gadījumos ir nepieciešams «spiediens no sabiedrības puses», kur «sabiedrība» ir mediji - dažreiz ietekmējami, varbūt naivi vai sensāciju kāri; turpretī «spiediens» ir nepilnīga vai puspatiesības saturoša informācija [kompromats], kas nopludināta ar nolūku piečakarēt.