Pēc svarīgu liecību sniegšanas bijušais Vaškeviča šoferis ieguvis mitekli Vilkastes mājā

Kāds nesen noticis, bet galu galā atcelts iepirkums pašvaldības uzņēmumā «Rīgas namu pārvaldnieks» izgaismoja uzreiz divas aktuālas problēmas. Viena no tām - iepirkumi, iespējams, tiek rakstīti konkrētiem uzņēmumiem. Otra – valsts amatpersonām atliek gana daudz laika, lai rūpētos par sava privātā biznesa interesēm.

Līgums par teju pusmiljonu eiro – pagājušā gada nogalē šādu darījumu ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» par pacēlāju nomu gandrīz noslēdza mazpazīstamā firma SIA «Transrent». Sākotnēji «Transrent» uzvaras gājienu neapstādināja pat tas, ka uzņēmums acīm redzami, bija piedāvājis augstāko cenu. Tā par trešdaļu pārsniedza lētāko piedāvājumu. «Viņi bija vienīgais pretendents, kuri atbilda iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām,» skaidro «Rīgas namu pārvaldnieka» juridiskās pārvaldes direktore Ilze Orlova-Jansone.

Taču «Transrent» uzvaras prieku apslāpēja konkurentu sūdzības. Uzņēmumam pārmeta virkni iespējamo pārkāpumu. Piemēram, bija aizdomas, ka «Transrent» tikai uz konkursa laiku bija piereģistrējis divus autotorņus. Uzreiz pēc uzvaras, tie jau bija pazuduši no «Transrent» īpašumu saraksta. Tāpat «Transrent», iespējams, bija sniedzis maldinošu informāciju par pacēlāju augstumu.

Rezultātā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums bija nelokāms: «Aizliegt pasūtītājam – SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» – slēgt iepirkuma līgumu ar atklātā konkursā «Paceļamo mehānismu noma» noteikto uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par Konkursa rezultātiem.»

«De facto» izpētīja uzņēmumu «Transrent», lai noskaidrotu, kāpēc sākotnēji tam nebija grūtību uzvarēt pusmiljonu eiro vērtajā iepirkumā. «Transrent» vienīgā īpašniece un valdes locekle ir Jevgenija Ballode-Nagradova. Uzņēmums reģistrēts kādā dzīvoklī Rīgā. Aiz uzņēmuma formālās izkārtnes atklājas interesantas personas. Viena no tām bijusi cieši saistīta ar konkursa rīkotāju - «Rīgas namu pārvaldnieku». Ballodes-Nagradovas vīrs un bijušais «Transrent» īpašnieks ir Iļja Ballods-Nagradovs. Savukārt viņa tēvs – Vladimirs Ballods-Nagradovs iepriekš vadījis «Rīgas namu pārvaldnieka» Autotransporta un specializētās tehnikas daļu. Struktūrvienību, kas tieši atbildīga par konkursā meklētās tehnikas pārraudzību. «Tajā mirklī mēs radniecību nebijām pamanījuši. To jūs mums tagad sakāt, bet šī persona, ko jūs sakāt, jā, viņš ir pie mums strādājis,» norāda Orlova-Jansone.

Tomēr Vladimiram Ballodam-Nagradovam iepirkumu process un «Rīgas namu pārvaldniekā» strādājošie nebija sveši. Pats savulaik tur bijis iepirkumu komisijā un pirms pieciem gadiem vairāk nekā septiņus tūkstošus eiro bija noziedojis pašvaldības politiskajai vadībai «Saskaņas centram». Savukārt Balloda-Nagradova dēls Iļja strādā Valsts ieņēmumu dienestā par vecāko muitas ekspertu. Saskaņā ar likumu Iļja Ballod-Nagradovs nedrīkstētu būt «Transrent» valdē. Formāli viņa tur arī nav. Tomēr tieši Iļja Ballods-Nagradovs pārstāvēja «Transrent» Iepirkumu uzraudzības biroja sasauktajās sēdēs. Savukārt sarunā ar «De facto» bija nerunīgs par uzvaru konkursā sava tēva bijušajā darba vietā: «Piedalieties konkursā, varbūt jūs arī vinnēsiet!»

29 gadus vecajam Ballodam-Nagradovam pašam nekas nepieder. Viņa vienīgie ienākumi – darba alga – nepilns tūkstotis eiro mēnesī. Taču jautājumus rada Balloda-Nagradova izvēlētā dzīvesvieta – dzīvoklis jaunceltnē Mežaparkā. Tajā viņš sāka dzīvot laikā, kad sniedza nozīmīgu liecību kādā kriminālprocesā. Savulaik Ballods-Nagradovs strādāja par bijušā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča šoferi. Viņš bija klāt arī brīdī, kad notika Vaškeviča slepkavības mēģinājums.

«Iļja Ballods-Nagradovs bija viens no tādiem lieciniekiem, ar kuriem prokuratūra diezgan pamatīgi centās pamatot šo apsūdzību,» norāda viena no lietā apsūdzētajiem pārstāvis, zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Dienā, kad uzspridzināja Vaškeviča automašīnu, Ballods-Nagradovs savās liecībās pauda, ka «nekādas aizdomīgas personas dienas laikā nav redzējis». To pašu apstiprināja arī divas dienas pēc sprādziena. Taču divus gadus pēc notikušā iespējamo slepkavības pasūtītāju – uzņēmēju Mārtiņu Putniņu – pēkšņi atpazina pēc fotogrāfijas. Tas esot bijis gana spēcīgs pierādījums, lai policija tiesai lūgtu Putniņa arestu. «Pēc tam viņš tiesā apgalvoja, ka Putniņu ir redzējis no apmēram 100 – 150 metru attāluma. Es gribētu redzēt, kā kāds pēc diviem gadiem no fotogrāfijas būtu spējīgs atpazīt personu, ko redzējis īsu brīdi no simt metru attāluma un nav iegaumējis. Diezgan savdabīga tā situācija,» atceras Zvejsalnieks.

Ap šīs svarīgās liecības sniegšanas laiku Vaškeviča bijušais šoferis Ballods-Nagradovs ievācās jaunceltnē Mežaparkā. Tā piederēja Vaškeviča sievas Ināras Vilkastes uzņēmumam. Vilkaste zemi šajā vietā Mežaparkā par nepilniem trīs tūkstošiem eiro nopirka 1999.gadā. Vēlāk tā nonāca Vilkastei piederošā uzņēmuma «Eurobuilding» īpašumā. Tas pirms apmēram septiņiem gadiem šeit uzcēla daudzstāvu namu. Šobrīd neizpārdotie dzīvokļi pieder uzņēmumam «Mežaparka vilnis». Arī šī firma ir saistīta ar Vilkasti.

Ballods-Nagradovs noliedz, ka dzīvokli saņēmis kā pateicību par liecības sniegšanu. «Kad sāku īrēt to dzīvokli, es pat nezināju, ka tā māja un tas dzīvoklis pieder Vaškeviča sievai,» telefonsarunā ar «De facto» norāda Ballods-Nagradovs. Viņš pastāsta, ka dzīvojot tur apmēram sešus, septiņus gadus. Ballods-Nagradovs uz «De facto» piebildi, ka tas saskan ar laiku, kad viņš sniedza liecības policijā, atcērt: «Ja? Tas varētu būt, bet es domāju, ka diez vai tas ir apbalvojums kaut kāds man.»

Ballods-Nagradovs nevēlas ielaisties plašākā sarunā ar «De facto» un interviju kameras priekšā atsaka. Taču, visticamāk, pēc telefonsarunas kļūst uzmanīgs. Citādāk grūti izskaidrot to, ka apmēram pēc pusstundas no ēkas iznāk nevis pa parādes durvīm, bet gan no pazemes stāvvietas. Turklāt uzreiz dodas krūmu virzienā. Brīdī, kad Ballods-Nagradovs sev pretim pamana «De facto», viņš metas bēgt atpakaļ uz pazemes stāvvietu.