«Latvenergo» lietā apsūdzētajiem palīdz liecinieku «diskvalificēšana»

Apsūdzības būtība šajā kriminālprocesā bija šāda - biznesa konsultants Andrejs Livanovičs devis kukuļus «Latvenergo» darbiniekiem Aigaram Meļko un Gunāram Cvetkovam par to, ka tiesības rekonstruēt trīs Pļaviņu HES hidroagregātus iegūs Livanoviča klients, starptautiska kompānija «Alstom». Kopumā Livanovičs nodevis Meļko un Cvetkovam vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, šovakar ziņo LTV raidījums «De facto».

Pirms tiesas savāktie pierādījumi šķita spēcīgi - tabula no portatīvā datora, kurā Livanovičs līdz centam pierakstījis no «Alstom» par konsultācijām saņemtās naudas izlietojumu; pretī summām – personu iniciāļi; bija vairāku liecinieku liecības; bija ierakstītas sarunas.

Tiesu nepārliecināja pierādījumi par vairumu no iespējamajiem nelikumīgajiem maksājumiem. No sešām apsūdzībā minētajām naudas nodošanas epizodēm tiesa par pierādītu uzskatīja vienu,

kurā Livanovičs pie savas mājas Mārupē Meļko mašīnā atstāja 146 500 eiro. Notikušais tika filmēts. Pēc tam Meļko ar naudu aizturēja KNAB darbinieki.

Cvetkovu attaisnoja pilnībā. Par labu Cvetkovam nospēlēja apstāklis, ka tiesnese Inese Siliņeviča nepieņēma vairāku liecinieku liecības. «Alstom» darbinieks Juris Lācis pirms tiesas runāja vienu, tiesā – par vienu un to pašu apstākli izteicās pilnīgi pretēji.

Tiesnese secināja, ka «liecinieks nespēj adekvāti liecināt par kriminālprocesā noskaidrojamiem būtiskiem apstākļiem un pēc savas būtības ir viegli vadāms».

Lācis pa telefonu atteicās «De facto» skaidrot savu rīcību: «Man nav vēlēšanās kavēties atmiņās. Mani neviens nekur nesauc. Lai tā arī paliek.»

Tiesa gan nodeva Latgales priekšpilsētas prokuratūrai informāciju par Lāča rīcību, lai izvērtētu noziedzīga nodarījuma sastāva esamību viņa darbībās.

Bez Lāča pret Cvetkovu bija liecinājuši divi KNAB izmeklētāji, atsaucoties uz sarunām ar Livanoviču, bet tiesnese nolēma šīs liecības neizmantot, jo sarunas notikušas «ārpus protokola».

«Tie ir trīs galvenie liecinieki, kuru liecības atzītas par neizmantojamām, uz to fona palika tabula. Ja mēs pieņemam, ka liecību nav, ar šo tabulu ir grūti pamatot apsūdzību,» saka prokurors Māris Leja.

Tiesa nepiekrita apsūdzībai, ka ar burtiem «am» un «GC» Livanoviča maksājumu tabulā domāti Meļko un Cvetkovs, jo tam nebija pierādījumu.

«Kādas burtu kopas un kam tiek piedēvētas, būtu jājautā tabulas autoram. Katrā gadījumā neviens no lietas dalībniekiem uz sevi šos saīsinājumus neattiecināja,» saka Cvetkova advokāte Guna Kaminska un uzver, ka nav arī pierādījumi, ka viņas klienta rīcībā jebkad būtu nonākušas tabulā minētās naudas summas.

Livanovičam un Meļko prokurora prasīto cietumsodu vietā piesprieda naudas sodus. Viņus atzina par vainīgiem komerciālā uzpirkšanā un neatļautā labuma pieņemšanā, nevis kukuļņemšanā, ko attiecina uz valsts amatpersonām. Tiesa pievienojās advokātiem, ka apsūdzētie nebija valsts amatpersonas.

Tiesa interpretēja, ka «Latvenergo», lai arī pieder valstij, darbojas privāto tiesību sfērā un tā valdes locekļi nav valsts varas pārstāvji.

Advokāti arī norādīja, ka nozieguma izdarīšanas brīdī krimināllikumā nebija skaidri ierakstīts, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu darbinieki ir valsts amatpersonas. Šādus grozījumus ap to laiku, kad tiesā notika diskusijas, 2014.gadā pieņēma Saeima. Priekšlikumus iesniedza ar toreizējās tieslietu ministres Baibas Brokas (NA) parakstu. Tiesa uzskatīja, ka tikai ar šo brīdi uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem attiecināms amatpersonas statuss.

Gan Meļko, gan Livanovičs pārsūdzējuši tiesas spriedumu. Protestu iesniedzis arī prokurors.