Daži produkti, kuriem lielveikalos vajadzētu iet ar līkumu

Neiebilst pret baltmaizi, bet neiesaka rūpnieciskos ražojumus

Jautājumā, no kuriem veikalā esošajiem produktiem ieteicams atteikties, Kraņevskis pauda viedokli, ka, pirmkārt, tā būtu rūpnieciskā baltmaize un tai līdzīgie izstrādājumi, piemēram, bulciņas, pīrādziņi, cepumi, vafeles un tamlīdzīgas preces.

«Nekādā gadījumā es neesmu pret baltmaizi un kviešu maizi. Bet es esmu pret rūpnieciski ražotu un veikalos nopērkamu baltmaizi un tās izstrādājumiem: radziņi, kruasāni u.c.,» viņš sacīja un skaidroja, ka lielražotāji baltmaizi cep no bīdelētiem kviešu miltiem. Tos ražo, graudiem noņemot ārējo apvalku, kurā ir gandrīz visas vērtīgās barības vielas, kuras pēc bīdelēšanas nonāk klijās.

Miltiem izmanto tikai grauda iekšējo kodolu, kurā ir ļoti maz barības vielu, bet daudz celulozes.

Savukārt baltmaizes un tās izstrādājumu ražošanas procesā miltiem pievieno dažādas vielas, lai mīkla vienmēr labi uzrūgtu.

«Mīklai pievieno dažādas vielas, lai maizes kukulīši vienmēr būtu perfekti vienādi. Ražošanas gaitā maizes izstrādājumiem tiek pievienots sāls, cukurs, glikozes-fruktozes sīrups, stearoil laktilāti, kalcija karbonāts, kalcija fosfāti, askorbīnskābe, taukskābju glicerīdi, aromatizētāji, kālija sorbāts, kalcija propionāts u.c.,» ķīmiķis uzskaita.

Ne vienmēr šīs vielas katra par sevi atsevišķi ir kaitīgas veselībai, bet vai tās mums ir vajadzīgas?

Sāls un cukura avots

Jāņem vērā arī ļoti lielais sāls daudzums (1-1,5%), cukurs (3-3,5%). Turklāt atsevišķiem izstrādājumiem tas var būt pat lielāks.

Ja regulāri ēdam maizi, tad ar to vien mēs varam uzņemt visu diennakts sāls normu. «Uzskatu, ka mēs cukuru un sāli lietojam vairāk nekā vajadzīgs.»

Tikai ar dažām siermaizēm vien mēs varam uzņemt visu diennaktī nepieciešamo sāls daudzumu.

Rūpnieciski ražotajā baltmaizē un baltmaizes izstrādājumos ir liels daudzums vienkāršo ogļhidrātu, kas dod momentānu enerģiju, bet, ja tā netiek izmantota, tad rodas aptaukošanās riski. Daudz lietderīgāk ir uzturā izmantot pēc iespējas vairāk saliktos ogļhidrātus (pilngraudu maize, griķi, dārzeņi), jo tie dod enerģiju mēreni un ilgākā termiņā. Tieši saliktie ogļhidrāti ir tie, kas dod sāta sajūtu, Kraņevskis skaidro.

Pašceptie kukulīši atšķiras cits no cita

Speciālists vērš uzmanību, ka mājās cepta maize katru reizi iznāk citādāka, bet veikalā nopērkamie baltmaizes kukulīši ir pilnīgi vienādi.

«Tie, kas mājās paši cep maizi, zina, ka katru dienu kukulītis sanāk citādāks. Tas ir normāli. Dabīga maize katru reizi būs citādāka. Tā ir dzīvība, un dzīvība nekad nebūs vienāda.

Bet ražotājs tā nevar rīkoties, jo patērētāji vēlas, lai maizes kukulītis vienmēr būtu vienāds. Ražotājs ir spiests pievienot mīklai dažādas mākslīgas piedevas, lai nodrošinātu maizei vienmēr vienādu izskatu,» ķīmiķis saka un piebilst, ka ne vienmēr vainojams maizes ražotājs, kas seko pircēju prasībām. Drīzāk var vainot pašus pircējus, kuri pieprasa perfektu un vienmēr vienādu maizi.

Lai nu kā, bet rezultātā rūpnieciski ražotā maize ir tik ļoti modificēta, ka tajā ir ļoti maz dabīgā.

«Rūpnieciski ražotajā maizē ir ļoti daudz mākslīgo vielu, lai nodrošinātu, ka produkts ir tāds, kādu pircēji pieprasa: vienmēr vienāds, smuks, perfekts, pufīgs.»

Maizei ir jāsakalst!

Kraņevskis arī vērsa uzmanību, ka rūpniecisko maizi var uzglabāt ļoti ilgu laiku, bet dabīga maize bojājas, sakalst, savīst un sapelē daudz ātrāk. «Maizei ir jāvīst. Tas, ka maize sakalst, ir tikai normāli.»

Ja gribam, lai maize nekalst, tai ir jāpievieno kādas vielas, kas pašiem pēc tam jāapēd.

Viņš norādīja, ka daļa sabiedrības ir nezinoši maizes jautājumos. Izņēmums ir cilvēki, kuri paši cepuši maizi vai to redzējuši, – viņi zina, ka katru reizi kukulītis iznāks nedaudz citādāks. Tas saistīts ar vairākiem faktoriem – gan izejvielām, gan cepšanas apstākļiem, gan citām lietām.

Priekšroka pilngraudu miltiem

Ja vien iespējams, maizi ieteicams cept mājās pašiem, turklāt tas jādara, izmantojot pilngraudu miltus, kas satur daudzas un dažādas barības vielas. Tāpat vajadzētu izvairīties no rūpnieciski ražotajiem raugiem, par kuru veselīgumu ir daudz diskusiju. Vislabāk izmantot dabīgos raugus, kuri dabīgi jau dzīvo uz kviešiem, rudziem (pašu sarūpēts ieraugs).

Veselīgā maizē ir pēc iespējas mazāk sastāvdaļu.

Arī rupjmaizi Kraņevskis iesaka cept pašiem mājās, bet norāda, ka, viņaprāt, veikalā nopērkamās rupjmaizes ir mazāk ķīmiski modificētas nekā baltmaizes.