Piketā pie valdības ēkas prasīs vienlīdzīgu attieksmi pret mākslas un mūzikas skolu pedagogiem

Pikets tiek rīkots, lai atbalstītu Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasību kultūrizglītības skolu finansēšanai, kā arī piketā tiks pieprasīta vienlīdzīga attieksme no valdības puses pret mākslas un mūzikas skolu pedagogiem, informēja LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

LKDAF informē, ka pēc 11.maija tikšanās ar kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK) un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) par pedagogu darba samaksas jauno modeli un kultūrizglītības skolu vietu tajā joprojām nav skaidrības par šīs jomas finansējuma avotiem.

Kultūras ministrija ir otrā aiz IZM, kuras padotībā un pārraudzībā ir liels izglītības iestāžu tīkls, kas nodrošina kultūrizglītības pakalpojumu visos izglītības līmeņos.

Nosūtītas arī vēstules Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), rosinot viņu rīkot tikšanos ar kultūras, kā arī izglītības un zinātnes ministru, pieaicinot mākslas un mūzikas skolu asociāciju pārstāvjus. Tāpat kopā ar LMSSA un LMIIA nosūtīta vēstule Kučinskim ar prasību tikties un pārrunāt mākslas un mūzikas skolu finansējuma modeli.

LKDAF uzskata, ka ir pēdējais laiks pieņemt lēmumu, jo līdz jaunajam mācību gadam ir palikuši tikai trīs mēneši.

Jau ziņots, ka «Vienotības» pārziņā esošās IZM piedāvāto pedagogu atalgojuma reformu koalīcijas partneri vērtē piesardzīgi, norādot, ka nedrīkst samazināties skolotāju atalgojums. Savukārt opozīcijas viedoklis ir kritiskāks, iecerētās reformas vērtējot kā haotiskas.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta pedagogu atalgojuma reformas īstenošanu, ja tās rezultātā skolotāju algas nesamazināsies, pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Šadurski žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš norādīja, ka to domā arī attiecībā uz Pierīgas pašvaldību un kultūras skolu pedagogiem, kuri izteikuši vislielākos iebildumus pret gaidāmajām izmaiņām.

«ZZS ir fundamentāls uzstādījums, ka šo reformu rezultātā skolotāju un skolnieku situācijai vajadzētu uzlaboties. Nevar būt tā, ka kādā pašvaldībā algas samazinās,» pauda Brigmanis. Politiķis uzskata, ka reformas iespējamās sekas - Pierīgas pašvaldību pedagogu algu samazinājums - dotu nepareizu signālu, ka būt turīgam ir slikti. Tāpēc šādu pieeju ZZS politiķis neatbalsta. Brigmanis gan izprot izmaiņu plānus attiecībā uz tām vietām, kur ir bērnu skaita trūkums.

«Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šis politiskais spēks atbalsta Šadurska virzīto reformu, bet vienlaikus sagaida arī stingrāku atbalstu no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS).

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pozitīvi vērtē to, ka saistībā ar reformu plāniem izglītības un zinātnes ministrs ir «sapratis», ka kultūras skolas nav nošķiramas no vispārējās izglītības sistēmas. Līdz ar to jāturpina meklēt finansējumu atbilstoša atalgojuma nodrošināšanai kultūras un mākslas skolu pedagogiem - šis jautājums ir kultūras ministres prioritāte, norādīja politiķis.

Opozīcijas pārstāvji kritizē piedāvāto reformu. Partijas «Saskaņa» frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pauda, ka IZM piedāvāto reformu vērtē «negatīvi skeptiski». Viņš uzskata, ka nepieciešams atgriezties pie pedagogu atalgojuma palielināšanas grafika - tam jāpieaug ik gadu par 10%. Savukārt Šadurska, iepriekš arī tā laika ministres Mārītes Seiles piedāvātie varianti sarīda pedagogus savā starpā, turklāt atsevišķi skolotāji būs zaudētājos pēc tās īstenošanas, norādīja Agešins.

Partija «No sirds Latvijai» iepriekš pauda protestu tam, ka internātskolu uzturēšanu paredzēts no valsts nodot pašvaldību pārziņā, un politiskā spēka līdere Inguna Sudraba akcentē, ka tas ir piemērs, kā tiek piedāvāts reformas ieviest matemātiski, nerēķinoties ar izveidojušos sistēmu. Izmaiņas izglītībā jāveic, nepazemojot un neaizskarot pedagogus, savukārt haotiskais izmaiņu piedāvājums liecina par nespēju iedziļināties šajā jautājumā, norādīja Sudraba, skaidrojot, kāpēc NSL neatbalsta reformu piedāvājumu.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norāda, ka «viss nav tik rožaini», kā par reformu pauž Šadurskis. Neizpratni rada vairākas lietas, piemēram, kāpēc skolās ar mūzikas novirzienu matemātikas skolotājam ir jāsaņem mazāka alga nekā citās skolās. Tāpat nav skaidrības, kāpēc novados ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu pedagogiem ir jāsaņem dažāds atalgojums - šāda pieeja, kas izriet no piedāvātās reformas, ir negodīga, pauda politiķis.

Jau vēstīts, ka neapmierinātību ar IZM piedāvājumu pedagogu algu reformai pauduši arī Pierīgas novadi un LKDAF.

Šadurskis norādījis, ka pašlaik nevar garantēt, ka arī Pierīgas pašvaldību pedagogiem nesamazināsies atalgojums, jo tas ir aprēķinu jautājums. Viņš skaidroja, ka pedagogu atalgojuma maiņa nav IZM iegriba, bet skarbā realitāte. Jaunu pedagogu skaits samazinās, jo viņus nemotivē atalgojums. Valodu un informātikas skolotāji izglītības iestādēs nostrādājot divus gadus un darbu pametot, bet jaunie fizikas skolotāji vispār nesākot darbu skolā.

Vecais pedagogu atalgojuma modelis varētu sabrukt viena līdz divu gadu laikā, brīdinājis ministrs.

Iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.