Vēlēšanu, «spaisa» un spriedzes gads

Sabiedrības pasivitātes rekordi un balsu pirkšanas skandāli

Gads aizritējis vēlēšanu zīmē – simtiem tūkstoši cilvēku Latvijā šogad izraudzījās gan savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, gan vēlēja 12. Saeimu, taču abas vēlēšanas izcēlušās ar sabiedrības līdzdalības antirekordu.

Astoņus Eiropas deputātus izraudzījās tikai 30,24% balsstiesīgo, bet pašmāju parlamenta vēlēšanās piedalījās 58,85% iedzīvotāju,

uzrādot atjaunotās Latvijas laikā zemāko iedzīvotāju līdzdalību Saeimas vēlēšanās. Parlamenta vēlēšanas aizēnoja arī balsu pirkšanas skandāli – Drošības policijā sākti četri kriminālprocesi par vairāku partiju pārstāvju mēģinājumiem uzpirkt vēlētājus, bet visskaļāk izskanējušas aizdomas par «Vienotības» bēdīgi slavenā biedra Dzintara Zaķa aktivitātēm Latgalē, kur viņš šajās vēlēšanās saņēmis neredzēti lielu vēlētāju atbalstu. Šā iemesla dēļ partija «Saskaņa» vērsās Augstākajā tiesā, apstrīdot vēlēšanu rezultātu tiesiskumu. Lai gan joprojām pastāv aizdomas, ka balsu pirkšana ir notikusi, tiesa norādīja, ka trūkst pierādījumu, lai apgalvotu, ka tas noticis tādā apjomā, lai varētu konstatēt būtisku ietekmi uz mandātu sadalījumu starp partijām.

«Spaisa» sērga

Gada sākumā apgriezienus uzņēma 2013.gada sākumā uzplaukusī «spaisa» sērga –

slimnīcās ik dienu pēc augu maisījumu smēķēšanas nonāca neskaitāmi jaunieši, kuriem šīs narkotikas radījušas nopietnas veselības problēmas.

Neraugoties uz smagajām sekām, kādas šo narkotiku lietošana atstāj uz veselību, Rīgā vien netraucēti darbojās vairāk nekā 50 «legālo narkotiku» točkas, pie kurām jaunieši stāvēja rindās un dažviet pat iepirkās uz parāda. Policija rīkoja neskaitāmus reidus, «piekasoties» narkotiku bodītēm par visu iespējamo, taču šī cīņa bija neefektīva, tāpēc policijai talkā nāca iedzīvotāji - Rīgā vairāki simti cilvēku iesaistījās biedrības «Stop drugs» rīkotās iedzīvotāju patruļās, mēģinot apgrūtināt narkotiku tirdzniecību un cenšoties jauniešus atturēt no to iegādes. Reāli panākumi cīņā ar šo sērgu tika gūti vienīgi tad, kad 9.aprīlī tika pieņemti likuma grozījumi, kas par jauno psihoaktīvo vielu jeb augu maisījumu («spaisa») tirdzniecību noteica krimināltabildību. Likuma grozījumu dēļ īsā laikā narkotiku «točkas» tika slēgtas, tomēr tirdzniecība turpinās pagrīdē un slimnīcās joprojām nonāk jauni «spaisa» upuri, taču to skaits ir ievērojami samazinājies.

Latviešu skaits sarūk

2014.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits pirmo reizi nokrities zem divu miljonu robežas – Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jūnijā paziņoja, ka maija sākumā Latvijā dzīvo 1 997 550 cilvēki. Iedzīvotāju skaits samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma dēļ, jo mirušo skaits joprojām pārsniedz dzimušo skaitu, gan arī migrācijas dēļ – lai gan emigrācijas temps ir samazinājies, joprojām daudz cilvēku pamet Latviju, lai mēģinātu atrast labāku dzīvi citās valstīs. Kopumā 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 25%, kas skaidrojams gan ar valsts ekonomikas attīstību, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti un citiem iemesliem. Pozitīvas izmaiņas varētu nest imigrācija un dzīves kvalitātes uzlabošana, norāda CSP. Šogad arī novērots dzimstības pieaugums, taču tas joprojām ir zemāks nekā mirušo iedzīvotāju skaits.

2014.gada 11 mēnešos Latvijā piedzimuši 19 752 bērni, kas ir par 772 mazuļiem jeb 4% vairāk nekā pagājušajā gadā šādā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Šā gada novembrī valstī reģistrēts 1561 jaundzimušais, kas ir par 32 bērniem mazāk nekā 2013.gada novembrī.

Savukārt mirstība Latvijā turpina samazināties - šā gada vienpadsmit mēnešos reģistrēti 25 719 mirušie, kas ir par 515 cilvēkiem jeb 2% mazāk nekā 2013.gada vienpadsmit mēnešos. Šogad novembrī mūžībā aizgājuši 2156 cilvēki - par 96 mazāk nekā pagājušā gada novembrī.

Dati liecina, ka

dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tādējādi dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs.

Šā gada vienpadsmit mēnešos iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 5967 cilvēkiem. Pagājušajā gadā no janvāra līdz novembrim mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7254.

Pabeidz gaismas un naudas pilis

Latvijas iedzīvotāji tikuši pie divām jaunām zelta pilīm – šogad pabeigta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēku kompleksa Mežaparkā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecība. VID ēka, kas atklāta 26.jūnijā, nodokļu maksātājiem izmaksājusi 55 miljonus eiro, un turpmāk VID to nomās par 532 000 eiro mēnesī. Uz ēku pārcēlušās visas 14 VID struktūrvienības, kas iepriekš bijušas izkaisītas pa visu pilsētu, un kopumā ēkā var nodarbināt 2500 cilvēku.

Šā gada 6.jūnijā noslēgušies sešus gadus ilgušie Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbi. Janvārī iedzīvotāji, veidojot grāmatu draugu ķēdi, no rokas rokā pārvietoja uz «Gaismas pili» pirmās grāmatas, taču ēkas oficiālā nodošana ekspluatācijā aizkavējās dažādu būvniecības normu pārkāpumu dēļ. To novēršana prasīja vairākus mēnešus, tomēr 6.jūnijā būve tomēr tika pieņemta ekspluatācijā. Saskaņā ar 2008.gada maijā noslēgto līgumu ar»Nacionālo būvkompāniju apvienību» - SIA «Re&Re», AS «RBSSKALS» un SIA «Skonto būve» - bibliotēkas būvniecības izmaksas tika prognozētas 163,06 miljonu eiro apmērā, bet projekta īstenošanas laikā «Gaismas pils» izmaksas pieaugušas līdz 256,1 miljonam eiro.

Transporta pārkārtojumi Rīgā - «rīdzinieku biļetes» un velojoslas

Ar diviem samērā nepopulāriem lēmumiem šogad sabiedrībā viedokļu vētru izraisījusi Rīgas dome. 2013.gada nogalē pašvaldība apņēmīgi paziņoja, ka turpmāk Rīgā deklarētie iedzīvotāji par vienu braucienu maksās pusi cenas, bet pārējiem cena būs divreiz lielāka – 1,20 eiro, kas atbilstot viena brauciena pašizmaksai. No ieceres pašvaldība atkāpās, kad tika sāktas sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par iespēju piešķirt valsts dotāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai galvaspilsētā, taču decembrī valdība nolēma Rīgas domes prasītos 15 miljonus eiro šim nolūkam tomēr nepiešķirt. Pagaidām pašvaldība apņēmusies esošo biļetes cenu – 0,60 eiro par vienu braucienu – saglabāt līdz 2015.gada janvāra beigām.

Tāpat pretrunīgi tika uztverti Rīgas domes centieni atvēlēt vietu velosatiksmei Rīgas centrā, iezīmējot velojoslas Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Autovadītāji protestēja, ka tās tikai veicinot sastrēgumus pilsētā un riteņbraucēji velojoslas tikpat kā neizmantojot, taču pašvaldība uzsver, ka tas ir tikai pirmais solis plaša veloceliņu tīkla veidošanā. Nākamgad plānots velojoslas iezīmēt arī citās maģistrālajās ielās, savienojot tās ar jau esošajām, bet vēlāk paredzēts ierīkot veloceliņus uz apkaimēm. Tādējādi Rīgas dome iecerējusi veicināt riteņbraucēju skaita pieaugumu, uzlabojot satiksmi un gaisa kvalitāti pilsētā. Iecerēts, ka līdz 2020.gadam ar velosipēdu Rīgā pārvietosies ap 20% pilsētnieku.

Streļčenoka un Strīķes attiecību peripetijas KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad lielāko uzmanību sev pievērsis ne tik daudz ar panākumiem korumpantu tvarstīšanā, kā ar biroja vadošo darbinieku – KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes – attiecībām. Streļčenoks īsā laikā paspējis Strīķi trīs reizes atlaist un ierosināt piecas disciplinārlietas, no kurām trijās piemēroti disciplinārsodi, kurus Strīķe apstrīdēja tiesā. Pirmo reizi Strīķe tika atlaista 2013.gada 20.decembrī, bet šā gada 7.janvārī ar tā brīža premjerministra Valda Dombrovska iejaukšanos viņa tika atjaunota amatā. Pēc nedēļas Streļčenoks Strīķei darbu uzteica otrreiz, taču pēc septiņām dienām Dombrovskis savā pēdējā darba dienā atcēla arī šo KNAB priekšnieka lēmumu. Trešo reizi Strīķe tika atlaista 7.februārī, taču viņa šo lēmumu apstrīdēja tiesā, kas to atzina par prettiesisku, uzdodot KNAB atjaunot Strīķi priekšnieka vietnieces amatā. Šā gada jūlijā Streļčenoks savu vietnieci pazemināja amatā, taču 4.decembrī tiesa atcēla arī šo lēmumu.

Gada otrajā pusē tika aktualizēts jautājums par novājinātā KNAB reorganizāciju, ierosinot, piemēram, pievienot biroju Iekšlietu ministrijai. Nobažījies, ka reformu mērķis ir tikt no viņa vaļā, Streļčenoks nolēma sūdzēties starptautiskajām organizācijām un vēstniecībām par mēģinājumiem vājināt KNAB. Jautājums par KNAB reorganizāciju joprojām ir aktuāls, tāpēc paredzams, ka KNAB sāga turpināsies arī nākamgad.

«Melnā saraksta» spēks

Lai skaidri norādītu, ka Kremļa propagandas rupori Latvijā nav vēlami, šogad vairākkārt papildināts «melnais saraksts», liedzot Latvijā iebraukt valstij nedraudzīgiem Krievijas pilsoņiem, kas atbalsta Kremļa agresīvo ārpolitiku. Pirmo reizi «melnais saraksts» kā vērā ņemams ierocis ģeopolitiskajās cīņās sevi pierādīja 21.jūlijā - divas dienas pirms jauno izpildītāju konkursa «Jaunais vilnis» atklāšanas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tajā iekļāva Krievijas estrādes māksliniekus - Josifu Kobzonu, Oļegu Gazmanovu un Allu Perfilovu (Valēriju). Tādējādi dziedātāji tika sodīti par atbalstu Krimas prokrieviski noskaņotajām varasiestādēm. Kobzons gada nogalē šo lēmumu apstrīdējis Satversmes tiesā, kas līdz janvāra vidum lems, vai ierosināt lietu.

24.oktobrī dziedātājiem «melnajā sarakstā» pievienojās seriāla «Interni» zvaigzne, aktieris un mācītājs Ivans Ohlobistins, kurš izteicies, ka ukraiņi pelnījuši nāvi un «geji jādedzina krāsnīs». Jāpiebilst, ka Ohlobistins sarakstā nonāca vēl pirms Rinkēviča «iznākšanas no skapja», taču šāda rīcība liegusi viņam 7.novembrī uzstāties ar «Radošo vakaru» Kongresu namā.

Šogad kopumā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā «melnajā sarakstā» iekļautas aptuveni 30 personas, un paredzams, ka saraksts vēl tiks papildināts.

ECT liek maksāt miljonu par prettiesisku lēmumu, bet ļauj izdot Čalovski

Šogad noslēgušās vairākas Eiropas Cilvēktiesību tiesas, kurās Latvijas iedzīvotāji vērsušies pret valsti. Skaļākā no tām ir tā dēvētā Imantas hakera Denisa Čalovska lieta. Gada nogalē tiesa atteikusi pārskatīt 24.jūlijā pieņemto lēmumu, ka viņš izdodams ASV. Šī būs pirmā reize, kad par kibernoziegumiem pie atbildības ASV tiks saukts Latvijas pilsonis. Sāga ar Čalovski aizsākās vēl 2012.gada nogalē, un pirmais lēmums par viņa izdošanu ASV pieņemts jau 2013.gada martā, tomēr hakera advokātiem, apstrīdot šo lēmumu dažādās instancēs, izdevies izdošanas brīdi attālināt par teju diviem gadiem. ASV Čalovski tur aizdomās par līdzdalību bīstama datorvīrusa radīšanā.

Savukārt cits ECT lēmums, kas pieņemts šā gada martā, paredz, ka valstij par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā kādreizējiem zemes īpašniekiem Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam jāizmaksā 1,2 miljoni. Prasītās summas gan bija lielākas - Vistiņš lūdza atlīdzināt viņam kopumā 1,17 miljonus eiro, bet Perepjolkins – 6,4 miljonus eiro. Vistiņš un Perepjolkins ir Latvijas pilsoņi, kuri 1994.gadā no zemes īpašniekiem uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata 500 latu un 1000 latu apmērā ieguva piecus zemesgabalus Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā.

NATO palielina klātbūtni Latvijā

Lai gan pastāvīgas militārās vienības Latvijā nav izveidotas, ģeopolitisko draudu ietekmē Baltijas reģions piesaistījis ievērojami lielāku NATO partnervalstu uzmanību un drošības alianses spēku klātbūtne austrumos ir palielinājusies.

Aizsardzības ministrijas veidotā militāro ziņu portāla «sargs.lv» apkopotā informācija liecina, ka šogad NATO vingrinājumu un mācību sarakstā bija iekļautas trīs bruņoto spēku mācības – sadarbībā ar ASV aprīlī rīkotais kaujas atbalsta speciālistu vingrinājums «Operation Summer Shield XI» un sadarbībā ar Dānijas divīziju rudenī rīkotās štāba mācības «Red Knight 14», kurās piedalījās 300 karavīri no Dānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un ASV bruņotajiem spēkiem, kā arī starptautiskās militārās mācības «Sudraba Bulta 2014» («Silver Arrow 2014»).

Aprīlī Ādažu poligonā norisinājās kaujas atbalsta speciālistu un vienību apmācības vingrinājums «Operation Summer Shield XI», kurā piedalījās vairāk nekā 600 karavīru no Latvijas, Igaunijas un ASV bruņotajiem spēkiem. Gadskārtējā vingrinājuma, kas sadarbībā ar ASV bruņotajiem spēkiem notika jau vienpadsmito reizi, pamatmērķi bija divi – trenēt bataljona kaujas grupas štābu integrēt un koordinēt uguns atbalstu kājnieku vienību uzbrukuma operācijās, kā arī trenēt rotas līmeņa manevra apakšvienību integrēt kaujas atbalstu uzbrukumu operācijā ar šķēršļa pārvarēšanu.

Savukārt no 29.septembra līdz 6.oktobrim Ādažu poligonā un tam pieguļošajā apvidū norisinājās starptautiskās militārās mācības «Silver Arrow 2014», kas bija Latvijas organizētas un vadītas starptautiskās mācības, kurās piedalījās vairāk nekā 2100 karavīru no Latvijas, ASV, Grieķijas, Igaunijas, Lielbritānijas un Norvēģijas. Mācības tika rīkotas, lai pilnveidotu bruņoto spēku savstarpējo sadarbību, sagatavotu un pilnveidotu vienību spējas konvencionālajā karadarbībā, kā arī pilnveidotu aizsardzības nozares, civilo valsts un pašvaldību institūciju sadarbību uzņemošās valsts atbalsta operāciju laikā, realizējot atbilstošu sabiedroto militāro un atbalsta vienību uzņemšanu un izvietošanu valsts teritorijā.

Šogad Latvijā notika arī vairākas NATO organizētās militārās mācības un vingrinājumi.

Maija beigās Latvijas gaisa telpā un Ādažu poligonā notika arī NATO Gaisa spēku pavēlniecības Ramšteinā rīkotie līdz šim plašākie treniņlidojumi Baltijas valstu gaisa telpā, kuros piedalījās septiņas NATO un divas alianses programmas «Partnerattiecības mieram» dalībvalstis, pilnveidojot iznīcinātāju un atbalsta gaisa kuģu sadarbību daudznacionālā vidē, tomēr galveno uzsvaru liekot uz sauszemes un gaisa spēku vienību sadarbību, kā arī darbības, kas saistītas ar militārajiem gaisa kuģiem ārkārtas situācijās.

Septembra sākumā Latvijā, aviācijas bāzē Lielvārdē un Ādažu poligonā, notika arī NATO rīkoto mācību «Steadfast Javelin II» posms, kurā 456 karavīri trenējās veikt personālsastāva desantu un bruņumašīnu transportēšanu ar lidmašīnām. Mācības «Steadfast Javelin II» vienlaikus notika Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Vācijā, un tajās piedalījās 2000 karavīru no deviņām valstīm, tajās palielinot savietojamību sarežģītu operāciju veikšanā, īpaši Sauszemes un Gaisa spēku sadarbību gaisa desanta operāciju veikšanā.

Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā no 15. līdz 19. septembrim norisinājās NATO vingrinājums «Steadfast Pyramid 2014», savukārt no 22. līdz 26. septembrim – NATO vingrinājums «Steadfast Pinnacle 2014». Abu vingrinājumu mērķis bija pilnveidot augstākā līmeņa virsnieku un komandieru spējas plānot un vadīt apvienotās operācijas. Pirmo reizi Latvijā «Steadfast Pyramid» un «Steadfast Pinnacle» norisinājās 2011.gadā. Saskaņā ar Latvijas un NATO Transformācijas pavēlniecības noslēgto vienošanos šīs mācības Latvijā notiks līdz pat 2018. gadam.

Kopumā 2015.gadā bruņotie spēki piedalīsies vairāk nekā 80 vingrinājumos un militārajās mācībās, kas notiks ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Dalība tajās veicinās ne tikai kaujas spēju paaugstināšanu, bet arī militāro operāciju vadības pilnveidošanu krīžu situācijās, starptautiskās un civilmilitārās sadarbības stiprināšanu, kā arī mobilizācijas sistēmas elementu teorētisku un praktisku integrāciju un rezerves karavīru individuālo un kolektīvo apmācību.

2015.gada sākumā nākamo četru NATO dalībvalstu Gaisa spēki sāks patrulēšanu alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm.

Itālijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem «Eurofighter Typhoon» pārņems operācijas vadību no Portugāles un kopā ar Polijas Gaisa spēkiem ar iznīcinātājiem «MiG-29» iesaistīsies NATO patrulēšanas operācijā no aviācijas bāzes Šauļos, Lietuvā. Savukārt Spānijas Gaisa spēku iznīcinātāji «Eurofighter Typhoon» sargās Baltijas valstu gaisa telpu no aviācijas bāzes Emari, Igaunijā, kamēr Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji «F-16» būs izvietoti Malborkā, Polijā. Šī būs pirmā reize, kad Itālijas Gaisa spēki iesaistīsies NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm.

Pastāvīgas NATO bāzes Latvijā tuvākajā laikā gan nav paredzēts izveidot, taču nepārtraukta NATO spēku klātbūtne Austrumeiropā varētu tikt nodrošināta, veidojot jaunu triecienspēku struktūru, kas varētu pārvietoties un nokļūt ikvienā apdraudētajā vietā un ļoti īsā laikā.

Ārsti Latvijā gāž arvien jaunus kalnus

Lai gan kopējo situāciju veselības aprūpes pieejamībā nevar raksturot kā spīdošu, Latvijas ārstiem šogad izdevies paveikt vairākas unikālas, sarežģītas operācijas, glābjot cilvēku dzīvības un uzlabojot to dzīves kvalitāti.

Šā gada sākumā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā veikta sarežģīta, augsta riska krusta kaula operācija onkoloģijas pacientam. Krusta kaula pilnīga vai daļēja izņemšana ir augsta riska ķirurģija, tāpēc iepriekš šādas operācijas Latvijas pacientiem varēja veikt tikai ārvalstīs. Slimnīcas ārsti bija gatavi ne vien izņemt slimo kaulu, bet arī rekonstruēt ar implanta konstrukciju, lai nerastos nestabils iegurnis vai mugurkauls un cilvēkam būtu iespēja tālāk kustēties.

Savukārt Latvijas Mikroķirurģijas centrā šā gada martā veikta Latvijā pirmā endoskopiskā kubitālā tuneļa operācija. Līdz šim kubitālā tuneļa sindroma operācijas tika veiktas ar gariem 20 līdz 25 centimetru griezieniem pa augšdelma, elkoņa un apakšdelma iekšējo virsmu. Ārsti norāda, ka šāda apmēra brūce rada rētu, kas var ne tikai traucēt kosmētiski, bet arī radīt saaugumus un atsevišķos gadījumos atkārtoti nospiest nervu. Savukārt ar jauno metodi operācijas grieziens un vēlāk arī rēta ir tikai 1,5 līdz divu centimetru gara, bet nerva atkārtotas nospiešanas risks ir niecīgs.

Aprīlī Liepājas Reģionālajā slimnīcā trīspadsmitgadīgam zēnam tika veikta mugurkaula operācija - mugurkaula skriemeļu fiksācijas operācija, kas ir solis tālāk bērnu ķirurģiskā ārstēšanā valstī kopumā. Līdz šim šāda veida operācija bērniem Latvijā nav veikta. Operācija noritēja divos etapos un ilga aptuveni četras stundas. Zēnam jostas daļā bija noslīdējis skriemelis, kas izraisīja hroniskas muguras sāpes. Tā kā medikamentozā terapija nedeva rezultātu, ārsts pieņēma lēmumu veikt operāciju. Operācijas laikā pacientam izņēma noslīdējušā mugurkaula skriemeļa disku, tā vietā ieliekot mākslīgo implantu. Pēc tam ar speciālām titāna skrūvēm, kas īpaši šim gadījumam tika pasūtītas no Šveices, veica skriemeļa fiksāciju.

Jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) Mikroķirurģijas centrā veikta operācija gadu vecam bērnam ar sarežģītu iedzimtu deformāciju. Nav ziņu, ka šāda operācija būtu veikta kur citur pasaulē. Mikroķirurģijas centrā nonāca bērns ar iedzimtu deformāciju – apakšdelma ulnāru dimēliju jeb mirror hand (spoguļa roku) deformāciju. Bērna plaukstai bija septiņi pirksti, bet neviena īkšķa. Šādas deformācijas pasaulē sastopamas ļoti reti. Papildus pacientam bija deformēts otrais pirksts, kura kustības bija apgrūtinātas.

Pasaulē standarta operācija šādos gadījumos ir īkšķa atjaunošana, izmantojot papildu pirkstu, taču Dr. Dzintars Ozols veica pirkstu samainīšanas operāciju – vienu no veselajiem papildu pirkstiem novietojot II pirksta pozīcijā, savukārt deformēto II pirkstu pārliekot īkšķa pozīcijā. Tā kā īkšķim ir par vienu falangu mazāk nekā II pirkstam, bija nepieciešams rezecēt jeb izņemt deformēto falangu.

Savukārt novembrī RAKUS Mikroķirurģijas centrā Latvijas mediķi pirmo reizi veikuši pilnu auss rekonstrukciju. Līdz šim šādas operācijas Latvijā bija veikuši vien rietumu valstu speciālisti. Pacients bija cietis elektroapdegumā pirms vairākiem gadiem, kā rezultātā zaudējis kreiso roku un labo ausi. Pilnas auss rekonstrukcija ir sarežģīta vairāku posmu operācija, kuras laikā auss tiek izveidota no ribas skrimšļa. Gan iegūtu, gan iedzimtu auss defektu rekonstrukcija ir sarežģīta, bet ar prognozējamu labu rezultātu. Līdz šim Mikroķirurģijas centrā bija veiksmīgi veiktas daļējas auss rekonstrukcijas.

Pieaugot ķirurgu teorētiskajām un praktiskajām zināšanām sarežģītu operāciju veikšanā, turpmākā nākotnē pašmāju ārsti līdzīgos gadījumos varēs palīdzēt tepat un spēs pacientiem un viņu piederīgajiem aiztaupīt satraukuma brīžus, cenšoties īsā laikā sameklēt ārstēšanās iespējas ārzemēs.