2014.gada trāpīgākās ilustrācijas slepenajā TVNET sadaļā «Spogulis»

Mums liek maksāt par amatieru TV latviešu valodā un Kremļa TV propagandu krievu valodā

Latvijā trūkst nopietnas mediju politikas. Aināram Dimantam ar visu savu NEPLP kompāniju vajadzētu steigšus atkāpties, kamēr viņa vadītā organizācija ar savu nekompetento, nepārdomāto rīcību nav nodarījusi vēl lielāku kaitējumu Latvijas valstij, tās nacionālajiem medijiem un latviešu kultūrai.

Ukraiņu tiesības pretoties saprātu zaudējuša prezidenta agonijai ir attaisnojamas!

Kad 2008.gadā Krievija iebruka Gruzijā, konfliktu izdevās atrisināt ar kopīgiem Eiropas Savienības un ASV pūliņiem. Tolaik Putina draugs Francijas prezidents Sarkozī «pierunāja» Krieviju izvākties no Gruzijas teritorijas. Neiztika arī bez blefošanas jeb militāra spēka demonstrēšanas no ASV puses, kaut visiem iesaistītajiem bija skaidrs, ka NATO un ASV [armiju] kājnieki nedosies glābt Gruziju ne toreiz, ne tagad. Ir citi veidi, kā panākt agresora atkāpšanos, bet reti kāds no tiem ir smalkjūtīgs, lai apmierinātu abas iesaistītās puses.

Krievijas ģeopolitiskais murgs. Jalta atkal kā nodevība

Krievija ir klasiska impēriska lielvara, kas savas kolonijas zaudēja daudz vēlāk nekā Lielbritānija vai Francija. Taču tās nozuda strauji. Vienā rāvienā - līdz ar Berlīnes mūra krišanu un komunisma nāvi.

Andris Bērziņš piedalītos Krimas referendumā, ja būtu Sočos

Eiropas Savienību (ES) esam pārvērtuši par slaucamu govi. Līdzvērtīga sadarbība, kas bija ES radīšanas idejiskais postulāts, ir degradēta līdz atsevišķu valstu ekonomiskā komforta līmenim. Diemžēl attapāmies tikai pēc Krimas de facto aneksijas. Tomēr iedragātā uzticība Eiropai un sakāpinātas trauksmes izjūta var, cerams, paātrināt Eiropas Savienības «atdzimšanu» ar spēcīgu līderi – Vāciju. Bet Latvija, kāda loma ir mums? Nu kā lai vienkāršāk pastāsta - prasiet Andrim Bērziņam.

Putina sūkātāji* Latvijā

Viens no redzamākajiem Maidana un Ukrainas eirointegrācijas aktīvistiem, uzņēmējs miljonārs, rakstnieks un blogeris Genādijs Balašovs savos publicistiskajos videoblogos trāpīgi un ar asu publicistisku tvērienu vēršas pret Putina režīma kalpiem gan Krievijas Kremļa kontrolētajos medijos, gan Ukrainā, saucot tos par «putinososi»**. Latviski - «Putina sūkātāji». Šie «Putina sūkātāji» ir personas, kas ar savu darbību sniedz gan baudu un apmierinājumu partnerim (šajā gadījumā Putinam kā Krievijas impēriskā režīma galvai), gan arī paši no šīs nodarbes gūst baudu.

Andra Šķēles līdzgaitnieks un Kalvīša padomnieks zina, kur meklēt Janukoviča bagātības

Gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča varas plaukumā 2011.gadā Ukrainas valsts naftas un gāzes gigants «Chernomorneftgaz» rīkoja divu naftas ieguves platformu iepirkumu, kopā par 800 miljoniem ASV dolāru. Lai alkatības apmēri jūs nepārsteidz – Janukoviča sabiedroto otkatam tika rezervēti kopā 330 miljoni dolāru. Par vienas naftas platformas piegādes uzvarētāju atzina Latvijas ekspolitiķa Vasilija Meļņika a/s «Rīgas kuģu būvētava», kas caur meitaskompāniju Lielbritānijā «pazudināja» 185 miljonus ASV dolāru.

Pamodiniet mani, kad sāksies karš

Trīs mēnešus ilgušajās ukraiņu brīvības cīņās nepiedalījās ES un ASV. Mēs noskatījāmies no malas, kā ukraiņi ar varonīgu, Eiropā sen nepieredzētu spītību pretojās vardarbībai, mirstot brīvības vārdā. Ja Kremļa tirliņiem šķiet, ka ukraiņa dvēsele ir izvarota un vairs nav dzīvotāja, viņi rūgti maldās. Tomēr Putins nav maldījies par mums=Eiropas Savienību, jo komfortablu dzīvi iluzorā drošībā savās mājās vērtējam augstāk par Ukrainas neatkarību, viņu tiesībām uz mieru un drošību.

Ordeni par Kremļa TV melu neizplatīšanu Latvijā pasniegs... Lietuvas prezidente*

Ir muļķīgi domāt, ka cīņā ar propagandu ir iespējams uzvarēt. Piemēram, ar nogaidošu taktiku, kas dažiem vēl arvien šķiet labākais risinājums, lai neieviestu valsts izglītības iestādēs izglītību 100% valsts valodā. Par demokrātiju ir jācīnās. Ja to proaktīvi neaizstāvēsim, tepat ir anarhija, kur visiem ir daudz brīvības, bet tiesību šīs brīvības ierobežot īsti nav nevienam.

Kad prezidents Bērziņš saka «Latvija ir drošībā», tad ir jāsāk uztraukties

Latvijas prezidents beidzot ir runājis: «Latvijas drošība ir pasargāta!» Tomēr atslābums neiestājas. Tik šķērmi ap dūšu metas, jo Andra Bērziņa haotiskā darbība un biežā nekonsekvence izteikumos trīs gadu laikā ir pat pārāk detalizēti atklājusi prezidenta attālināto saikni ar realitāti. Tā acīmredzot bija zudusi labu laiku, pirms atlaistā Saeima agonijā viņu iecēla par valsts augstāko amatpersonu.

Ja neglābsim Ukrainu, zaudēsim Eiropu

Līdz 25.maijam vairs nav atlicis daudz laika*. Putinam ir jāatvelk militāristi no Krimas, Ukrainas un tās pierobežas. Un jālūdz piedošana. Tad mēs visi atkal varēsim dzīvot lētā mierā un iluzorā saticībā. Un pēc tam? Nākamreiz gan to Kremļa marasmātiķi tiesāsim Hāgā! Nākamreiz...

Mūsējos sit Ventspilī! Vai mierīgi noskatīsimies?

Fakts, ka nakts incidentos Ventspilī nesen cietuši vairāki starptautiskajā mīnu meklēšanas operācijā «Open Spirit 2014*» iesaistītie jūrnieki, ir sašūpojis medijus un sabiedrību. Vissmagāk cietis kāds 21 gadu vecs nīderlandietis, kurš nogādāts Ventspils slimnīcā ar smagu galvas traumu, sejas kaulu lūzumiem un smadzeņu tūsku.

Neļauj Eiropas garam aptaukoties, piedalies!

Paliec mājās 24.maijā, viena balss nav izšķirīga. Aizmirsti referendumu par otru valodu Latvijā; domā par autobāni, kad citi piemin Baltijas ceļu; lustīgi atzīmē II pasaules kara beigas 9.maijā un uz Jauno Vilni uzvelc tīru Rīgas Dinamo krekliņu, bet vasarā atpūties pie jūras Krimā. Tomēr neskumsti, ja zaudēsi noguldījumus nerezidentu bankā, - tev jābrauc prom uz Eiropu, tur ir labāk, tur viss jau ir gatavs. Mēs paliksim tepat un gaidīsim tevi atpakaļ. Bet tev taču vienalga. Kādēļ vēl kavējies?

Lielie krievi un mazie krievi

Ir jāieborē smadzenēs - Putina Krievija nebeigsies 2018. vai 2024. gadā, kad Kremlī iesēdīsies viņa protežē. Krievijas propagandas karš aizsākās daudzus gadus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, tādēļ Maskavas melu tirāža turpmāk nekļūs mazāk intensīva. Tieši pretēji, mums ir jāgatavojas pretstāvēšanai uz vairākiem gadu desmitiem. Bet kā mēs pretosimies, ja pat Latvijas aizsardzībai nauda tiks atvēlēta tikai 2020.gadā? Krievijas propagandas karš nav karš tradicionālajā izpratnē, tādēļ par dezinformācijas sekām domāsim 2020.gadā? Un līdz tam paļausimies uz veiksmi, kā līdz šim?

Ušakova jaunā sieva

Kad pirms Lieldienām, Krimas okupācijas pirmajā mēnesī Rīgas mērs Nils Ušakovs (37) paziņoja, ka ir šķīries no dzīvesbiedres Jeļenas Ušakovas (24), politikas sekotājiem kļuva skaidrs, ka arī privātajā sfērā Ušakova kungs turpina atdarināt savu politisko tēvu Putinu, ko viņš visos veidos ir centies kopēt un atdarināt.*

Sandis Ozoliņš ir Repšes fiksītis

Līdz 4.oktobrim Sandis Ozoliņš atskārtīs, ka politika tāpat kā hokejs ir komandas spēle. Viņam par nelaimi «Repšes partija» nav politiskā organizācija, tās mērķis nav iesaistīties valsts pārvaldē. Partija ir izkārtne ļoti turīgu personu burziņam, kas jebkādiem līdzekļiem grib atgriezties «doļā». Tādēļ neveiksmes tiek ātri norakstītas. Tā arī notiks ar hokejistu – izmantos un pametīs. Žēlot Ozoliņu gan nav par ko, jo viņa priekšgājēju [sportistu, aktieru, mūziķu u.c.] traģiskais liktenis uz Latvijas politiskās skatuves hokejistam acīmredzot ir pilnīgi svešs.

Ģenerālmēģinājums Doma laukumā. Svētdien

Svētdien Doma laukumā notiks privāts burziņš, lai pievērstu uzmanību. Mītiņa dalībniekus atvedīs ar «Rīgas satiksmes» autobusiem; atribūtika tradicionāli tiks izsniegta uz vietas. Nav zināms, vai pirms karaokes sadziedāšanās no kanceles Doma laukumā dos arī 100 g drosmei, toties laikus atbraukušie «Russia Today» (RT) «žurnālisti» noteikti piefiksēs «tautas protestu». Trādirīdis nesolās būt varens, tomēr tūristiem labāk iegādāties ausu aizbāžņus. Bet mums jākļūst nopietniem, lai 4.oktobrī nekļūdītos.

Kas darās Sudrabas galvā?

Savulaik gandrīz uzjautrinoši bija noraudzīties, kā Viesturs Dūle ar draugiem, sarijies driģenes un transformējies Zuargusā, publiski gvelza visādus niekus. Bet nekas tuvu nestāv nākamajai prezidentei (?) Ingunai Sudrabai, kuras garīgais skolotājs lielāko daļu laika pavada... sīvās kaujās ar «reptiļiem, drakoniem un pelēkajiem», visā nopietnībā klāstot par «Zemei naidīgu civilizāciju okupāciju».

Krievijas armija iebrūk Ukrainā, kamēr Eiropa domā par «humāno palīdzību»

Rietumvalstu žurnālisti pirmo reizi kļūva par lieciniekiem Krievijas slēptajam karam Ukrainā. 14.augusta vakarā ap plkst. 22.00 pēc vietējā laika vismaz 23 Krievijas armijas bruņutehnikas un pavadošās transporta vienības šķērsoja Ukrainas robežu, klātienē novēroja britu laikrakstu «The Guardian» un «The Telegraph» žurnālisti Šons Volkers un Rolands Olifants: «Bija skaidri redzamas Krievijas armijas atpazīšanas zīmes.»

Tautas vēlēts prezidents vēl nav sasniedzis 25 gadu vecumu

Latvijā nav aizmirsta Kārļa Ulmaņa veiksmes formula – pielūgt autoritāru tētiņu (tēviņu?), kurš parādīs taisnāko ceļu uz pārticības malu. 1934.gadā naivi iekritām, kā dēļ sešus gadus vēlāk atdevām savu valsti agresoram nepretojoties. Šodien esam sasnieguši vairāk nekā pirmajā neatkarības periodā, tomēr piecu Saeimas partiju atbalsts tautas vēlēta prezidenta institūcijas radīšanai, ko šodien vadīs cilvēks ar veco domāšanas veidu, draud mūs atmest atpakaļ modernajos viduslaikos - 1934.gadā.

Artura Kaimiņa sivēnmāja

Arturs Kaimiņš ir viegli pamanāms – Šlesera radiobūdas vadītājs arī Saeimā pilda vienu funkciju: pievērš uzmanību tam, kas nav svarīgs. 12. Saeimā ievēlētie nav degradējuši likumdevējvaras prestižu vairāk nekā iepriekšējie sasaukumi. Tomēr ar jauniecelto deputātu ākstīšanos un izvairīšanos no darba pienākumu pildīšanas Latvijas demokrātijas stūrakmeni no dubļiem neizcelt.

Davai, pārspēlēsim Aukstā kara finālcēlienu!

Pēc Krimas aneksijas 2014.gada martā Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis brīdināja: «Krievijas iebrukums Ukrainā šodien ir galvenais, svarīgākais. Bet lielas briesmas mums draud, ja Putins pats noticēs saviem meliem.» Pusgadu vēlāk Aukstā kara finālcēliens jau tiek pārspēlēts, tikai šoreiz Putina inscenējumā.