Pēc Ekonomikas stabilizācijas programmas pieņemšanas valdība sāks apzināt nepieciešamā aizņēmuma apmērus un iespējamos aizdevējus. To šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ivars Godmanis (LPP/LC).
Godmanis: Valdība sāks apzināt aizņēmuma apmērus un iespējamos aizdevējus (8)
Premjers joprojām neatklāja nepieciešamā aizņēmuma apmēru, kā arī norādīja, ka finansējums varētu tikt lūgts no Eiropas Savienības, tuvējām partnervalstīm un Starptautiskā Valūtas fonda.
Finansējums Latvijai būs nepieciešams iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma un budžeta deficīta finansēšanai. Nodrošināt bezdeficīta budžetu plānots tikai 2011.gadā.
Finansējums nepieciešams banku sistēmai, izveidojot rezervi, jo jau tagad esot skaidrs, ka, iespējams, būs nepieciešami līdzekļi likviditātes nodrošināšanai.
Finansējums būs nepieciešams valsts kases darbības likviditātes nodrošināšanai, kā arī ekonomikas stimulēšanai.
Kā Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) šodien pēc valdības sēdes norādīja intervijā Latvijas televīzijas raidījumam "100.pants", SVF aizdevums būs nepieciešams uzņēmējiem, lai iegūtu finansējumu bankās, kuras izsniegs kredītus. Viens garantiju fonds būs domāts Eiropas fondu apguvei, bet otrs eksportētājiem, lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus.
Godmanis uzsvēra, ka finansējums tiks novirzīts eksporta atbalstam u.c.
Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) pēc valdības sēdes žurnālistiem neatklāja, kāds varētu būt aizņēmuma apmērs. Ministrs uzsvēra, ka visi minētie skaitļi par aizņēmuma lielumu ir tikai pieņēmumi, un pauda cerību, ka aizņēmuma apmērs būs zināms līdz Ziemassvētkiem.
Kā ziņots, Latvija varētu aizņemties ap septiņiem miljardiem eiro (4,9 miljardiem latu). To, vērtējot pieejamo nākamā gada budžeta projektu, aģentūrai LETA teica bijušais ekonomikas ministrs Saeimas opozīcijas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP).
Šādu prognozi Štokenbergs izteica, analizējot budžeta projektā iekļautos indikatīvos rādītājus, piemēram, iekšzemes kopprodukta kritumu, tekošā konta deficītu, budžeta deficītu, nodokļu ieņēmumu prognozes u.c.
Pēc Štokenberga domām, šis ir reālistiskais aizņēmumu apmērs, kas turpmākos divus gadus Latvijai ļautu uzelpot.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 4,406 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,146 miljardu latu apmērā.
Pēc grozījumu izdarīšanas budžeta ieņēmumu daļa samazināsies par 912 miljoniem latu, bet izdevumu daļa par 419 miljoniem latu.
Paredzēts noteikt, ka nākamā gada valsts budžeta deficīts būs 4,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta aprēķini izdarīti, balstoties uz pieņēmumu, ka IKP kritums nākamgad būs 5%, patēriņa cenu inflācija būs 5,9%, bet reģistrētais bezdarbs palielināsies līdz 10% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Budžeta projektā noteikts, ka valsts parāds gada beigās var sasniegt 5 miljardus latu, kas ir daudzkārt lielāks nekā patlaban.