Ingrīda Circene: Arī 21.gadsimtā ir jāpārvar slinkums un jāizkustas

Minētās Sirds veselības programmas mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību sirds-asinsvadu veselības jautājumam, lai cilvēki apzinātos, ka riska faktori ir jānovērš jau agrīnā stadijā, nevis tad, kad reizēm jau var būt par vēlu. Pēc pirmās obligātās pārbaudes skolā varētu konstatēt tos skolēnus, ar kuriem tālāk ir jāstrādā bērnu kardiologam. Arī vecākiem tiktu skaidrots, kādi dzīvesveida un uztura paradumi ir jāmaina, lai vēlāk neattīstītos sirds-asinsvadu problēmas.

Otra obligātā pārbaude, kuru paredzēja Sirds veselības programma, bija plānota vīriešiem, sākot no 40 gadu vecuma – katru piekto gadu. Iemesls tam ir augstais jaunu vīriešu pēkšņās nāves rādītājs. Sūdzību nav, tāpēc pie ārsta neiet, taču, veicot pirmās pārbaudes, konstatē paaugstinātu holesterīna līmeni, turklāt daudziem ir arī liekais svars. Sievietēm šis «kritiskais vecums» ir vēlāk - ap 50 gadiem. I.Circene atklāj, ka izstrādātais projekts bija milzu solis sabiedrības sirds-asinsvadu veselības uzlabošanā, taču šobrīd finanšu trūkuma dēļ tas ir apstājies.

Kāpēc riska faktori skolēniem tiek konstatēti jau tik agrā vecumā? I.Circene uzskata, ka tas ir veselības mācības trūkums: «Par veselības profilaksi ir jārunā jau bērnībā, jo bērni informāciju gluži vienkārši vēl «uzsūc», savukārt izaugot, to uztver jau par pašsaprotamu. Pieaugušam cilvēkam apzināti izmainīt paradumus un mērķtiecīgi uzņemt informāciju jau ir grūtāk, jo ikdienas pienākumi un atbildība paņem daudz laika un enerģijas. Ja mājās ēd kalorijām bagātu ēdienu un brīvo laiku pavada uz dīvāna, tad arī bērnam liksies, ka tā ir jābūt.» Turklāt svarīgi ir izskaidrot, kāpēc sirds-asinsvadu veselība ir tik nozīmīga, nevis kārtējo reizi apgalvot, ka «tā ir, un viss».

«Cilvēka organisma svarīgākās funkcijas pilda smadzenes un visas maņas, savukārt asinsrite katru mūsu ķermeņa šūnu apgādā ar skābekli, enerģiju un barības vielām. Sirds šajā procesā ir centrālais orgāns, bet asinsvadi nodrošina asins cirkulāciju līdz pat sīkākajiem kapilāriem. Tieši tāpēc sirdij ir jābūt spēcīgai, bet asinsvadiem – tīriem,» uzsver I.Circene. Ļoti liela loma gan veselības uzturēšanā, gan slimību novēršanā ir fiziskai aktivitātei.

«Mēs esam izlaidušies. Agrāk skolēni uz skolu gāja ar kājām, tagad vecāki aizved ar mašīnu, sēžot sastrēgumā trīs kvartālu attālumā no mājām. Arī brīvajā laikā bērni vairs neiet ārā un nekāpelē pa kokiem, bet gan sēž mājās uz dīvāna vai pie datora ar bulciņām,» uzskata bijusī ministre.

Turklāt cilvēki vēl bieži vien neapzinās, ka fiziskā aktivitāte iet roku rokā arī ar garīgo veselību, kas savukārt ietekmē fizisko veselību: «Jo cilvēks ir fiziski aktīvāks, jo viņa organisms ir labāk apgādāts ar skābekli. Un, ja cilvēks spēj ar savu stresu tikt galā, tad arī ietekme uz sirdi ir būtiski mazāka. Kustības uzlabo asinsriti un līdz ar to koncentrēšanās spējas, padarot cilvēku garīgi noturīgāku.»

Tiesa, I.Circene uzsver, ka katrs cilvēks ir individuāls gadījums: «Mēs nevaram pateikt, ka visiem ir jāēd un jādzīvo vienādi, taču cilvēks savu veselību var uzlabot, izmainot savus paradumus. Tiem, kas saka, ka viņiem ir slikta vielmaiņa, tad arī attiecīgi ir mazāk jāēd un jāizvēlas produkti, kuros nav daudz kaloriju. Liekais svars pats no sevis nerodas!»

Vēl, protams, ir jāatceras par kaitīgajiem ieradumiem. Smēķēšana ir viena no bīstamākajām lietām ne tikai tāpēc, ka izraisa vēzi, bet arī negatīvi ietekmē asinsvadus, proti, tie kļūst trausli, un komplektā ar paaugstinātu asinsspiedienu, holesterīnu un lieko svaru var rezultēties infarktā. Pat tad, ja smēķēšanu atmet, kaitējums asinsvadiem jau ir nodarīts un tas jūtams vēl ilgi.

Savukārt, runājot par alkoholu, tad I.Circene atklāj, ka kardiologi visā pasaulē apgalvo, ka glāze sarkanvīna uzlabo sirds-asinsvadu sistēmas darbību. «Protams, tas neattiecas uz stipro alkoholu, kā arī cilvēkiem ar noslieci uz atkarībām to nevajadzētu izmantot kā sirds-asinsvadu veselības profilakses līdzekli.»

Vaicāta par saviem veselīgajiem dzīvesveida paradumiem, bijusī veselības ministre uzskata, ka ēd ļoti veselīgi: «Ilgus gadus maizi neēdu vispār, arī rupjmaizi nē. Neēdu arī miltu produktus – makaronus, bulciņas un kūkas. Retu reizi svētku reizēs varbūt apēdu kādu kūkas gabalu, bet principā man kūkas nemaz negaršo. Arī bērnībā negaršoja.» Daudz uzturā tiek patērēti piena produkti, it sevišķi skābpiena – kefīrs, rūgušpiens, baltais jogurts, savukārt zivis galdā tiek celtas daudz biežāk nekā gaļa.

Tā kā I.Circene pēc pamatprofesijas ir ārste, tad arī attiecīgi ir veidojies viņas dzīvesveids. Viņa domā par savu ikdienas uzturu, dzer daudz šķidruma un katru rītu vingro. Agrāk divreiz nedēļā skrējusi pa 10 kilometriem, taču nu pēc muguras operācijām tas vairs nav atļauts, tāpēc skriešanu nomainījusi pret nūjošanu un peldēšanu, kas mugurai ir krietni vien saudzīgākas nodarbes.

«Es esmu par sportu jebkādā izpausmē, jo visas kustības ir labas. Un domāju, ka divu, trīs sabiedriskā transporta pieturu attālumu visi varētu iet ar kājām. Pati pārsvarā braucu ar vilcienu, kas ir videi visdraudzīgākais transportlīdzeklis, bet no Centrālās stacijas līdz Matīsa ielai eju ar kājām. Esmu par to, ka cilvēkam arī 21.gadsimtā ir jāpārvar savs slinkums un jāizkustas. To arī mācu saviem mazbērniem,» atklāj Circenes kundze.

Kas mums būtu jāatceras un jāņem par paraugu, lai arī mūsu sirds veselība «neklibotu» un sirds darbotos kā pulkstenis? Algoritms ir diezgan vienkāršs – veselīgs uzturs, regulāras kustības, kaitīgo ieradumu ierobežošana (ideālā variantā – izslēgšana) un veselības pārbaudes reizi gadā, sākot no 30 gadiem. Visa māksla!

Projekts tapis sadarbībā ar: