Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Lietuvas Seims pieprasa drošības dienestam paskaidrojumus par CIP cietumiem

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lietuvas Seims otrdien nolēma izsaukt Valsts drošības departamenta (VDD) vadītāju Ģediminu Grinu saistībā ar ASV Senāta ziņojumu par iespējamu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietuma darbību Lietuvā no 2005. līdz 2006.gadam.

Izsaukumu ierosināja partija «Kārtība un taisnīgums», to atbalstīja 55 deputāti, 11 bija pret, bet 43 atturējās. Grina tiks izsaukts uz Seimu līdz šī gada beigām.

Grina tiks iztaujāts par darbībām, ko VDD ir veicis pēc Senāta ziņojuma publicēšanas. Viņam tiks jautāts, vai VDD ir noskaidrojis, kurš no tā laika valsts līderiem ir devis atļauju ierīkot Lietuvā šos cietumus, kā arī, par to, kuri cilvēki saņēma miljoniem dolāru vērto «atzinību».

Jau ziņots, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir izveidojusi īpašu grupu visas informācijas par iespējamo CIP slepeno cietumu atrašanos Lietuvā izmeklēšanai.

ASV Senāts decembra sākumā publicēja ziņojumu par aizdomās par dalību starptautiskajā teroristu organizācijā «Al Qaeda» turēto nopratināšanu un spīdzināšanu, ko veica CIP pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem. Tajā norādīts, ka spīdzināšana notika slepenos cietumos, tomēr nav precizēts, kurās valstīs tie atradās.

Cilvēktiesību aktīvisti uzstāj, ka Lietuvā atradās cietums, kurš dokumentā dēvēts par «violeto». Senāta ziņojumā teikts, ka tas tika atvērts 2005.gada sākumā un slēgts 2006.gadā, jo tajā nebija iespējams sniegt medicīnisko palīdzību aizturētajam Havsavi. Citas valstis, kurās varētu būt atradušies slepenie CIP cietumi, ir Polija, Rumānija, Taizeme un Afganistāna.

Lietuvas parlamentārās izmeklēšanas laikā 2009.gada beigās tika secināts, ka Viļņā un tās pievārtē ir divas vietas, kur telpas varētu būt piemērotas un aprīkotas personu aizturēšanai. Slepenajā parlamentārajā izmeklēšanā noskaidrots, ka ar CIP saistītas lidmašīnas no 2002.līdz 2005.gadam vairākkārt ieradušās Lietuvas teritorijā, tomēr neesot ziņu par iespējamiem cietumniekiem

Pēc secinājumu saņemšanas prokuratūra sāka atsevišķu izmeklēšanu, kas tika slēgta 2011.gada janvārī.

Lietuvas valsts un drošības struktūru bijušie līderi noliedz, ka Lietuvā varētu būt bijuši CIP cietumi. Lietuvas tā laika prezidents Valds Adamkus ir norādījis, ka drošības dienestu pārstāvji ir viņam apliecinājuši, ka Lietuvā nav slepenu CIP cietumu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu