Sildare stāsta, ka, uzreiz nesamaksājot, cerējusi, ka Kupčus naudu vairs neprasīs. Taču sekojuši vairāki atgādinājuma zvani
no dažādiem telefona numuriem.
Uzzinot par notiekošo, «De facto» vērsās pie Finanšu policijas Iekšējās drošības daļas, kas sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu. Šonedēļ Sildare vienojās, ka satiksies ar inspektoru Palmu ielā, netālu no zemnieku saimniecības Rīgas veikala.
Uz tikšanos Kupčus ieradās ar dienesta auto, pa ceļam uz nākamo inspicējamo uzņēmumu. Tad arī atdota nauda – 700 eiro.
Naudas nodošanas laikā Sildare aicināja Kupču to pārskaitīt, bet viņš atbildēja: «Nē, nē, to es nekad nedaru!» Vēlāk viņš aizrādīja, ka ļoti neērti juties, kad uzņēmēja pa telefonu runājusi «tiešā tekstā», jo «nevar tā runāt».
Kupčus arī saka: «Galvenais, lai tas būtu no jūsu labas gribas. Jo savādāk man tas vienkārši nav vajadzīgs.»
Sarunai turpinoties, Sildare iebilst, ka no viņas puses nekādas labās gribas nav bijis, jo viņš ilgu laiku to prasījis, taču vajadzējis zināt, kas tai lēmumā ir.
Te arī Kupčus izliekas, ka ļoti nopūlējies, lai it kā mainītu lēmumus par labu saimniecībai: «Ja būtu, kā mēs visu norādījām, tad būtu padsmit tūkstoši par tukšu gaisu soda naudas. Un divi protokoli būtu bijuši.»
Atsveicinoties Kupčus vēl piesaka interesi kādreiz ierasties uz zemnieku saimniecības ražotās produkcijas degustāciju. Pāris minūtes vēlāk Kupču arestē.