Pļavniece: esmu sev tagad kungs un kalps

Aktrises un uzņēmējas Ievas Pļavnieces atziņas intervijā žurnālam «Ieva»

* Nekad nedrīkstu teikt, ko esmu iecerējusi. Tad tas vienmēr sabrūk. Man ir jāpārkāpj visas astes, un tikai tad drīkstu atklāt savus plānus.

* Visu laiku par mani tika mākslīgi veidots uzskats, ka es nespēju nospēlēt sievietes kaislības. Tika baumots par manu seksuālo orientāciju un uzbāzīgi radīts mākslīgs priekšstats, ka uz skatuves es nemāku nospēlēt attiecības ar vīrieti. Aktierim nav jābūt slepkavam, lai nospēlētu slepkavu, aktrisei nav jābūt prostitūtai, lai izdzīvotu Margaritas Gotjē traģēdiju.

Man nav jāpārguļ ar skatuves partneri, lai varētu nospēlēt mīlestību.

* Bija laiks, kad mēģināju sev iestāstīt, kā ir pareizi. Par to, kāda esmu, pat domāt nedrīkstēju, kur nu vēl dzīvot tā, kā jutu un vēlējos. Mēģināju sevi lauzt, bet nespēju.

* Es biju nelaimīga, nāca virsū depresijas.

Bija domas par pašnāvību. Viss ir bijis...

* Ar savu dzīvi nevienam neko sliktu nenodaru. Mana sirdsapziņa ir tīra. Es vienkārši dzīvoju, kā vēlos. Ja kādam gribas rakāties citu dzīvēs, līst citu gultās, varu pret viņiem just tikai dziļu nožēlu.

* Palīdzēja nevis tie, kam ir, bet tie, kam nav, un es pilnībā pārliecinājos par teiciena «pie pilnas bļodas draugu daudz» patiesumu.

* Ja visi it kā netradicionāli orientētie reizē iznāktu no saviem skapjiem, tad pārējā sabiedrība kapitāli samulstu, jo, visticamāk, proporcijas krietni mainītos.

_{Pilnu interviju lasi žurnāla «Ieva» šīs nedēļas numurā.}