/nginx/o/2018/07/12/8779410t1he711.jpg)
Reklāmas aģentūras «DDB» radošā direktore un maratonu skrējēja Ulrika Plotniece par garlaicību un aktivitāšu trūkumu dzīvē sūdzēties nevar, tāpēc ikdienas rūpes par savu veselību viņai gluži vienkārši ir nepieciešamība un pašsaprotama lieta, lai dzīvotu pilnasinīgu un līdzsvarotu dzīvi. Kādi ir viņas ikdienas veselīgie paradumi sirds veselības uzturēšanai? Izrādās, nekas sarežģīts!
«Visu savu apzināto dzīvi esmu sportojusi. Sākumā tas bija volejbols, pēc tam mēģināju dažādus citus sporta veidus, tāpēc fiziskās aktivitātes man ir kļuvušas jau par vajadzību. Vismaz divas, trīs reizes nedēļā iet skriet – tā man ir norma. Tiklīdz slimības vai kādu citu iemeslu dēļ «izkrītu» no ierastā ritma, jūtu, ka man kaut kā fundamentāli pietrūkst,» atklāj Ulrika.
Tikpat svarīga kā sports Ulrikai ir emocionālā labsajūta. Ko tas nozīmē? «Spēja līdzsvarot darbu ar savu brīvo laiku, sporta aktivitātēm, hobijiem, atvaļinājumiem, ceļošanu un privāto dzīvi. Stress, neizlādētas dusmas vai nepārstrādātas emocijas, kas ilgstoši krājas un netiek risinātas, – tas viss grauj mūs no iekšpuses, tai skaitā arī sirds veselību.»
Ulrika ir pārliecinājusies, ka fizisko veselību ļoti ietekmē emocionālais stāvoklis.
«Ja es dzīvoju pastiprinātā stresā, ilgstoši nevaru kaut ko atrisināt, tad mana organisma vājās vietas liek par sevi manīt. Ja ilgāku laika periodu stresoju, man, piemēram, parādās klepus. Un tad pat sports vairs nepalīdz.»
Šeit talkā nākot psiholoģijas studijas un psihoterapija, kas palīdz saprast psihes procesus un kopsakarības un efektīvāk risināt dzīves mestos izaicinājumus.
Vēl viena ļoti būtiska lieta ir uzturs: «Man gribētos teikt, ka ikdienā ļoti daudz par to nedomāju, jo man tas gluži vienkārši jau «ir asinīs». Tā kā es sportoju, tad zinu, kas man ir vajadzīgs un kas nē. Es uzturā lietoju daudz dārzeņu. Kad jūtu, ka ir nepieciešami graudaugi, ēdu graudu maizi, kā arī cenšos mazāk ēst gaļu, bet tā vietā vairāk izvēlos zivis. Ēdiens man ir enerģija vai degviela manam organismam. Protams, arī es reizēm, kā jau ikviens, «iekrītu» uz kūkām un saldumiem, taču zinu, ka to noskriešu,» viņa atklāj.
Svarīgs faktors ir arīdzan miegs. Ulrikai ik dienas ir nepieciešamas astoņas stundas miega, turklāt vienu dienu nedēļā viņa atvēl tam, lai izgulētos bez modinātājpulksteņa. «Protams, ka arī šajā ziņā man iznāk reizēm grēkot, guļot septiņas vai pat sešas stundas. Kad es nelieku modinātāju, tad noguļu 10-12 stundas. Es saprotu, ka zaudēto miegu atgūt tādā veidā īsti nevaru, taču tas man ir nepieciešams emocionālai labsajūtai.»
Vēl viens interesants miega paradums, ko viņa piekopj, ir iešana gulēt šodienā, proti, līdz pusnaktij: «Kā man ir stāstījuši sporta ārsti, tad pirmās trīs stundas no 12 līdz trijiem naktī ir laiks, kad ķermenis visaktīvāk reģenerējas un šūnas atjaunojas. Par to arī esmu pārliecinājusies ne reizi vien pati uz savas ādas, piedaloties, piemēram, rogaininga sacensībās, kad mums ir jāskrien 24 stundas pēc kārtas.»
Tātad – fiziskās aktivitātes, svaigs gaiss, emocionālā labsajūta, uzturs un miegs. Vai ir vēl kas? «Reizi gadā vai pat biežāk es veicu pilnu veselības pārbaudi. Uztaisu asins ainu, pārbaudu plaušas. Kad gatavojos maratoniem, tad arī kardiogrammu, lai rīkotos atbildīgi un nedarītu kaut ko uz savu galvu.»
Uz jautājumu, kā lai cilvēki beidzot apzinās, ka kustības un veselīgs uzturs ir nevis modes lieta, bet gluži vienkārši nepieciešamība, kas ir «dabā ierakstīta», Ulrika atbild iedvesmojoši:
«Ir ļoti svarīgi saprast, ka mūsu ķermenis mums nav iedots tāpat vien – par baltu velti. Cik mēs sevī ieguldīsim, tik mūsu ķermenis mums atdos atpakaļ. Ja mēs par viņu nerūpēsimies, tad to pašu arī saņemsim atpakaļ.»
Turklāt tas attiecas arī uz jauniem cilvēkiem, kuri parasti domā, ka «tas jau viņus neskar». Mums, latviešiem, ir paradums risināt sekas, nedomājot par cēloņiem. Mans ieteikums būtu sākt domāt par cēloņiem. Dzīvot tā, lai veselības problēmas vispār nerastos. Ķermenis ir jākustina, pretējā gadījumā tas sāks rūsēt!» rezumē Ulrika.
Projekts tapis sadarbībā ar:
