Eiropas Cilvēktiesību tiesa nepieņem Čalovska sūdzību par izdošanu ASV

Jūlijā pasludinātajā spriedumā ECT noraidīja sūdzību par iesniedzēja izdošanu uz ASV, secinot, ka nav saskatāms cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja iesniedzēju izdotu ASV un tur atzītu par vainīgu viņam celtajās apsūdzībās par noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē. Vienlaikus tiesa atzina, ka iesniedzēja novietošana aiz metāla norobežojuma tiesas sēžu zālē, kā arī izdošanas apcietinājuma atsevišķi aspekti neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Šā gada 24.jūlija spriedumā Tiesa arī norādīja, ka aizliegums izdot iesniedzēju ASV tiek saglabāts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim vai arī līdz brīdim, kad Tiesa sniegs citas norādes.

Ārlietu ministrija vēl nav saņēmusi oficiālo apliecinājumu no ECT, ka 24.jūlijā pasludinātais spriedums ir stājies spēkā.

ECT Lielā palāta izskata lietas, kas skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai svarīgus jautājumus, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. To, vai lieta izskatāma Lielajā palātā, lemj kolēģija piestu tiesnešu sastāvā.

Viens no Čalovska advokātiem Saulvedis Vārpiņš aģentūrai BNS norādīja, ka

šāda sūdzības nepieņemšana nozīmē, ka Čalovskis ir izdodams tiesāšanai ASV.

Viņš arī pieļāva, ka Latvija ilgi nevilcināsies ar Čalovska izdošanu ASV.

Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce prognozēja, ka tiesas spriedums stāsies spēkā jau šogad.

Pagaidām gan vēl netiek prognozēts, kad Čalovskis tiks izdots ASV.

Savukārt cita Čalovska advokāte, Ilona Bulgakova, aģentūrai LETA paufusi, ka Tā dēvētā Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana uz ASV varētu arī nenotikt, jo nodošanas laikā veiktais apcietinājums, iespējams, varētu tikt traktēts kā Čalovska tiesību uz brīvību ierobežošana. Viņa skaidroja, ka, no vienas puses, (ECT) nav liegusi Čalovski izdot ASV, bet, no otras puses, tiesa uzsvērusi, ka apcietinājums, kas būtu jāīsteno, būtu uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu. Bulgakova norādīja, ka ir jāsagaida valsts sprieduma interpretācija, kurā būs norādīts, kā var īstenot nodošanu, nepārkāpjot Čalovska cilvēktiesības, proti, neveicot apcietināšanu.

Pēc būtības Čalovska izdošana ASV, traktējot pašreizējo spriedumu un ievērojot Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto, varētu notikt, tikai Čalovskim pašam brīvprātīgi iesēžoties lidmašīnā un dodoties uz ASV, skaidroja Bulgakova.

Ministrija iepriekš norādījusi - ja pārsūdzība tiek noraidīta, ECT par to paziņo abām pusēm un nosaka datumu, kad spriedums stājas spēkā esošajā redakcijā. Bet, ja Lielās palātas tiesnešu kolēģija izlemj, ka pārsūdzība ir virzāma tālāk, tā tiek nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešiem.

ASV Čalovski apsūdz kibernoziegumos, skarot vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 000 datoru ASV. Ar Čalovska līdzdalību izstrādātais datorvīruss «Gozi» inficējis arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datorus. Ar vīrusa palīdzību tikusi iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvis ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā, liecina apsūdzība. Čalovskis savu vainu neatzīst.

Pērn sabiedrībā notika aktīva diskusija par to, vai Čalovski vajadzētu izdot tiesāšanai ASV. Latvijas valdība ASV lūgumu atbalstīja, taču advokāti vērsās tiesā un ECT noteica pagaidu noregulējumu. Pagājušā gada oktobrī prokuratūra pieņēma lēmumu par Čalovska atbrīvošanu no apcietinājuma.

Jau ziņots, ka valdība 30.septembrī nolēma nepārsūdzēt ECT lēmumu, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV. ECT palāta, tāpat kā Augstākā tiesa (AT), ir atzinusi par pieļaujamu kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska izdošanu ASV un vairumu pieteicēja sūdzībā norādīto punktu atzinusi par nepamatotiem.

Tiesa vienbalsīgi noraidījusi Čalovska sūdzību par izdošanu uz ASV, norādot, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums. Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.

Čalovskis lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5000 eiro.

Čalovska pārstāvji 20.oktobrī pārsūdzējuši ECT lēmumu par viņa izdošanu.