Valsts prezidents pasniegs valsts apbalvojumus 34 apbalvotajiem (24)

Rīgas pils Sarkanajā salonā iespējams apskatīt š.g. 11.novembrī atklāto pastāvīgo Latvijas apbalvojumu ekspozīciju "Latvijas valsts apbalvojumi". Valsts apbalvojumu ekspozīcija tapusi, sadarbojoties Valsts proves uzraudzības inspekcijai un Valsts prezidenta kancelejai, un tajā apskatāmi valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - paraugi.

Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn.

Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Novērtēti sportisti, kuri sasnieguši spožas uzvaras olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, un izteikta Latvijas valsts atzinība mazākumtautību pārstāvjiem, kuri ar savu darbu vairojuši mūsu valsts sasniegumus.

Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu. Latvijas valsts apbalvojumi nodibināti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā: 1924.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis; 1938.gadā – Viestura ordenis un Atzinības krusts. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tika atjaunoti arī valsts apbalvojumi: 1994.gadā - Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2004.gadā vēl divi vēsturiskie valsts apbalvojumi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri tiek iecelts: - Arnis Kalniņš, atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks - par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā. - Ints Upmacis, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors, vēstnieks - par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku tiek iecelts: - Aigars Apinis, divkārtējais Paraolimpisko spēļu čempions diska mešanā - par izcilajiem sasniegumiem sportā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē. - Viktors Avotiņš, dzejnieks un publicists - par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, par nopelniem sabiedriskajā un kultūras darbā. - Pēteris Blūms, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes vadītājs, arhitekts - par nopelniem Latvijas kultūrā un koka arhitektūras saglabāšanā. - Viesturs Boka, ķirurgs, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs, Medicīnas doktors, Rīgas Stradiņa universitātes endokrīnās ķirurģijas profesors - par nopelniem veselības aprūpē, ārstniecībā un medicīnas izglītībā. - Līga Cīrule, Latvijas Olimpiskās delegācijas galvenā ārste - par nopelniem Latvijas sportistu, olimpisko spēļu dalībnieku sasniegumu kaldināšanā un olimpiskās kustības attīstībā Latvijā. - Jānis Daliņš, latviešu sabiedriskais darbinieks Austrālijā, ilggadējais Latvijas Goda konsuls Jaundienvidvelsā, Kvīnslendā un Austrālijas ziemeļu teritorijā - par nopelniem sabiedriskajā darbā, latvietības uzturēšanu un Latvijas tēla veidošanu un spodrināšanu Austrālijas latviešu sabiedrībā. - Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, arhitekts - par nopelniem Latvijas kultūras mantojuma kā Eiropas kultūras mantojuma daļas saglabāšanā un popularizēšanā pasaulē. - Dainis Dandēns, bijušais Latvijas Tautas frontes VEF nodaļas vadītājs - par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. - Inna Davidova, SIA "Hermaņa Brauna fonds" direktore, pianiste - par nopelniem Latvijas mūzikas dzīvē un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē. - Valentina Eiduka, Rīgas Vieglatlētikas skolas trenere - par mūža darbu šķēpmešanas sporta attīstībā, Latvijas jaunās šķēpmetēju paaudzes audzināšanā un sportistu starptautisko sasniegumu kaldināšanā. - Maruta Grasmane, Tautas tērpu centra "Senā Klēts" vadītāja - par nopelniem kultūras darbā un tautas kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā jaunākajām paaudzēm. - Helēna Heinrihsone, gleznotāja - par nopelniem Latvijas glezniecībā. - Nora Ikstena, rakstniece - par aktīvu sabiedrisko darbību, par nopelniem valsts kultūrpolitikas veidošanā un veiksmīgu radošo darbību latviešu literatūrā. - Aina Kalnciema, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavesīna klases docente - par mūža darbu Latvijas mūzikas dzīvē, ērģeļmūzikas un klavesīna spēles popularizēšanā un Latvijas vārda nešanu pasaulē. - Māris Kļaviņš, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs, habilitētais ķīmijas doktors, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis - par nopelniem vides zinātnes attīstībā un vides aizsardzības sistēmas izveidē Latvijā. - Ojārs Pētersons, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas katedras profesors, Digitālās tehnoloģijas laboratorijas vadītājs - par nopelniem vizuālās komunikācijas mākslas virzienu studiju attīstībā Latvijā un ieguldījumu pedagoģiskajā darbā. - Uldis Pīlēns, arhitekts un uzņēmējs, akciju sabiedrības "UPB holdings " prezidents - par nopelniem Latvijas arhitektūras attīstībā un Latvijas pilsētu kultūras telpas attīstībā un pilnveidošanā. - Adolfs Arvīds Sīlis, latviešu sabiedriskais darbinieks, kultūras un izglītības mecenāts - par nopelniem sabiedriskajā darbā, par mūža ieguldījumu labdarībā, par atbalstu Latvijas jauniešu izglītības veicināšanā. - Viktors Ščerbatihs, olimpiskais vicečempions un pasaules čempions svarcelšanā - par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē. - Edvīns Šnore, pilnmetrāžas dokumentālās filmas "Padomju stāsts" scenārija autors un režisors - par nopelniem Latvijas valsts vēstures notikumu aktualizēšanā un skaidrošanā un Latvijas vārda nešanu pasaulē. Normunds Šnē, diriģents, obojists, Valsts kamerorķestra "Simfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs - par spilgtu radošo darbību Latvijas mūzikā un klasiskās mūzikas popularizēšanā Latvijā un pasaulē. - Māris Štrombergs, olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā, pasaules un Eiropas čempions BMX riteņbraukšanā - par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē. - Romāns Vanags, kordiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Diriģēšanas katedras vadītājs, docents, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas Kora nodaļas vadītājs un zēnu kora diriģents - par nopelniem kora dziedāšanas sekmēšanā, latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību un pilnveidošanu valsts un starptautiskā mērogā. - Aldons Vrubļevskis, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents - par nopelniem olimpiskās kustības un BMX riteņbraukšanas klubu sistēmas attīstībā Latvijā. - Dina Tone Kuple, ilggadējā Dailes teātra aktrise - par mūža darbu Latvijas teātra mākslā un īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. - Inese Zandere, dzejniece, žurnāla "Rīgas Laiks" galvenā redaktore - par nopelniem bērnu literatūrā un tās popularizēšanā. - Jānis Zirnis, kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un Goda virsdiriģents - par ilggadēju un panākumiem bagātu darbību Latvijas koru kultūras pilnveidošanā un popularizēšanā.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri tiek iecelts: - Ivo Lakučs, Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris, Latvijas čempions, pasaules junioru čempions, pasaules vicečempionam BMX riteņbraukšanā - par izcilo devumu un sasniegumiem sportā, pašaizliedzīgo darbu BMX sporta attīstībā Latvijā un jauno sportistu audzināšanā.

Par Viestura ordeņa virsnieku tiek iecelts: - Jūerns Ēriks Berncens, Norvēģijas Karalistes Bruņoto spēku pulkvežleitnants - par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā.

Par Atzinības krusta komandieri tiek iecelts: - Valērijs Dragņevs, Latvijas Republikas Goda konsuls Moldovas Republikā - par nopelniem Latvijas Republikas un Moldovas Republikas sadarbības veicināšanā un starpvalstu attiecību attīstībā. - Erlands Koldings Nilsens, Dānijas Karaliskās bibliotēkas ģenerāldirektors - par nopelniem Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes sadarbībā kultūras un izglītības jomās.

Par Atzinības krusta kavalieri tiek iecelts: - Jānis Baumanis, latviešu ārsts, ortopēds Kanādā - par nopelniem Latvijas medicīnas attīstībā un nesavtīgu praktiskās palīdzības sniegšanu Latvijas ārstu profesionālajā izaugsmē.