Pieņemot lēmumus par gaidāmās "Saint Gobain" rūpnīcas celtniecību uz Ogres un Ikšķiles novada robežas, pašvaldībām un projekta autoriem vēl daudzi jautājumi atbildami. Saistībā ar šo projektu "Ogres Ziņas" uz sarunu aicināja ikšķilieti, Valsts vides dienesta ģenerāldirektoru Vili Avotiņu.
Rūpnīcas nākotne joprojām miglā tīta (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
- Vai siltumizolācijas materiālu rūpnīcas vispār var būt videi nekaitīgas?
- Viennozīmīgi - neviena rūpnīca nevar būt 100% ekoloģiski tīra. Pašlaik par plānotās rūpnīcas ietekmi gan neko daudz pateikt nevaram, jo vides dienestā vēl nav saņemti pilnīgi nekādi dokumenti. Nezinām ne plānotās jaudas, ne arī, kādas tehnoloģijas izmantos. Tāpēc varam runāt tikai hipotētiski – kā būtu, ja būtu. No valsts ekonomiskās attīstības viedokļa labāk, ja tā rūpnīca būtu kaut kur vēl tālāk no Rīgas, kur cilvēkiem ir mazākas iespējas atrast darbu.
- Nākamās rūpnīcas būvētāji jau šobrīd projektā ieguldījuši ievērojamus naudas līdzekļus. Vai tomēr pastāv iespēja, ka tā varētu netikt uzbūvēta?
- Cik saprotu, pašlaik risina zemes nomas jautājumu. Tā ir tikai projekta stadija. Noteikti būs vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums. Tas uzņēmumam ir diezgan nepatīkami, jo prasa ilgu laiku. Visi ieguldījumi šajā laikā saistās ar risku. Ja ietekmes uz vidi novērtējums ir negatīvs, investori var zaudēt ieguldītos līdzekļus. Šajā sakarā ir ļoti spilgts precedents – celulozes rūpnīca, kuras sagatavošanās posmā ieguldītie līdzekļi bija daudzkārt lielāki, taču rūpnīcas projektu tā arī nerealizēja.
- Šobrīd Ikšķiles un Ogres pašvaldības ir izšķiršanās priekšā – piešķirt vai nepiešķirt zemi rūpnīcai. Kā tām, jūsuprāt, vajadzētu rīkoties?
- Zemes piešķiršana kā tāda vēl nedod tiesības investoriem celt šo rūpnīcu. Svarīgi, uz kādiem nosacījumiem zeme iznomāta. Ir valsts un pašvaldības institūcijas, kurām jāpanāk, lai tiktu ievērotas noteiktas prasības. Piemēram, mans viedoklis ir tāds, ka mežu rūpnīcas teritorijā maksimāli vajadzētu saglabāt. Šajā ziņā noteikti var atrast optimālu risinājumu. Kas attiecas uz "A" kategorijas atļauju saistībā ar piesārņojumu, tad tās nosacījumi ir diezgan svarīgi, jo tos kontrolē ne tikai Latvijas institūcijas, bet arī ES. Beidzies arī pārejas periods, kurā vecajām rūpnīcām bija jāsāk izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas.
- Tātad neatkarīgi no tā, ko šobrīd nolems pašvaldība, process ir tikai sākuma stadijā?
- Jā. Pašlaik ne pašvaldībai, ne arī mums nav pietiekošas informācijas par to, ko tur plāno darīt. Iespējams, ka pilnīgi skaidra priekšstata nav arī pašiem projekta bīdītājiem. Tad, kad viņi saskarsies ar reālām kontrolējošo institūciju prasībām, rēķinās, vai tas ir vai nav rentabli. Un, ja tas izrādīsies nerentabli, acīmredzot meklēs citu vietu.
- Vai iespējams, ka rūpnīca uzbūvēta atbilstoši normatīviem, taču tās reālajā darbībā notiek pārkāpumi – apkārtējās vides piesārņošana?
- Ir gadījumi, ka rūpnīcā it kā ir vajadzīgās attīrīšanas iekārtas, taču tās kaut kādu iemeslu dēļ nedarbojas. Tad rodas problēmas. Tādas lietas notiek visās Eiropas valstīs.
- Vai ir kādas konkrētas slimības vai slimību grupas, ko varētu veicināt šādas rūpnīcas klātbūtne?
- Elpvadu saslimšanas, saasinājumi varētu būt tiem, kas jau šobrīd slimo, alerģiskiem slimniekiem.
- Vai ir kas tāds, ko šobrīd var darīt iedzīvotāji?
- Šādas rūpnīcas ir daudzās citās valstīs. Ogres iedzīvotāji, kas par šo jautājumu interesējas, varētu nākamajā tikšanās reizē ar rūpnīcas ieceres autoriem palūgt, lai parāda, kā šīs rūpnīcas darbojas. Varbūt, ka interešu grupa var aizbraukt un paskatīties uz kādu līdzīgu šīs pašas kompānijas ražotni. Noteikti jāņem līdzi tehnoloģiju speciālists, kas spēj nolasīt izmešu analīzes. Ja iedzīvotāji negrib, lai pie viņu pilsētas būtu šāda rūpnīca, tad - jo lielāks troksnis, jo labāk. Iedzīvotāju viedoklim ir nozīme.