Latvija dod priekšroku strausa politikai ar Krieviju (174)

Saistībā ar Krievijā notiekošo tiesas procesu bijušā Krievijas naftas kompānijas "Jukos" vadītāja Mihaila Hodorkovska lietā Latvijas attieksme būs identiska kopējam Eiropas Savienības (ES) viedoklim. Tā, lūgts līdzīgi vairāku Rietumeiropas valstu līderiem izteikt viedokli saistībā ar šo tiesas procesu, sacīja nupat oficiālajā vizītē Kremlī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Eiropas Savienība paudīs viedokli šajā jautājumā, un Latvijas viedoklis neatšķirsies no Eiropas Savienības viedokļa," uzsvēra valsts prezidents.

Citiem vārdiem - Latvija izvēlas nekašķēties ar lielo kaimiņu, skaļi nepaužot savu viedokli par Hodorkovska lietā nolasīto spriedumu, acīmredzot cerot uz starpvalstu attiecību atkusni, kas esot sagaidāms pēc nupat notikušās Valsts prezidenta vizītes Maskavā.

Rietumvalstu un ES līderi pauž bažas par tiesas procesu objektivitāti

Der atzīmēt, ka vairāku rietumvalstu līderi un ES amatpersonas jau ir paudušas bažas un nosodījumu: tai skaitā Eiropas Savienības ārlietu resors, ASV valsts sekretāre, Eiropas parlamenta prezidents, Vācijas ārlietu ministrs apšauba tiesas procesa caurredzamību un to, vai Krievijas tiesa nemēģina apsūdzētos divreiz notiesāt par vienu un to pašu pārkāpumu, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem.

Turklāt Rietumu līderi izteikušies, ka šis process grauj Krievijas starptautisko reputāciju un apdraud tās modernizācijas centienus.

ASV. Kā savā paziņojumā norāda ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, Hodorkovska vainas atzīšanai būs "negatīva ietekme uz Krievijas reputāciju". Šī prāva, viņasprāt, "rada nopietnas bažas par likuma varas pakļautību politiskiem apsvērumiem".

ES. Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone pirmdien pauda cerību, ka Maskava ievēros starptautiskās saistības un nodrošinās likuma varu Hodorkovska tiesas procesā.

"Eiropas Savienība turpinās rūpīgi sekot līdzi situācijas attīstībai, tostarp gaidāmajam soda paziņojumam," pavēstīja Eštone. "Kā jau tika uzsvērts 7.decembrī Briselē aizvadītajā samitā, ES gaida, ka Krievija ievēros tās starptautiskās saistības cilvēktiesību un likuma varas jomā."

EP. Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Ježijs Buzeks tikmēr norāda, ka Hodorkovska lieta "kļuvusi par simbolu sistemātiskajām problēmām attiecībā uz likuma varu, juridisko nihilismu un cilvēktiesībām mūsdienu Krievijā".

Vācija. Tikmēr daudz kritiskākus izteikumus Krievijai veltījis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš atzina, ka ir "ļoti norūpējies" par Hodorkovska notiesāšanu. "Veids, kādā notika šī prāva, ir ļoti apšaubāms, un tas ir solis atpakaļ Krievijas ceļā uz valsts modernizāciju," spriež ministrs. "Krievijas partneru interesēs ir nopietni uztvert šīs bažas un iestāties par likuma varu, demokrātiju un cilvēktiesībām."

Krievija kritiku uztver slimīgi, pārmetumus noraida

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija otrdien izplatīja paziņojumu, kurā nosodīja Rietumvalstu pausto kritiku par šo tiesas procesu un atgādināja, ka šis jautājums ir Krievijas tiesu sistēmas kompetencē.

Prokurori ir lūguši piespriest abiem apsūdzētajiem 14 gadu cietumsodu.

Hodorkovskis ir paziņojis, ka kriminālapsūdzības izvirzītas tāpēc, ka viņš ir opozīcijā Krievijas bijušajam prezidentam un tagadējam premjeram Vladimiram Putinam.

Jau vēstījām, ka Maskavas Hamovņiku rajona tiesā otrajā krimināllietā pret bijušo Krievijas naftas kompānijas "JUKOS" vadītāju Mihailu Hodorkovski un kādreizējo finanšu grupas "MENATEP" vadītāju un "JUKOS" akcionāru Platonu Ļebedevu trešdien turpinās sprieduma nolasīšana. Sprieduma ievada daļā teikts, ka tiesa atzinusi abus apsūdzētos par vainīgiem "JUKOS" meitassabiedrību akciju un kompānijas iegūtās naftas piesavināšanā, kā arī šādi gūto ienākumu legalizēšanā. Tiesnesis arī nolasīja apsūdzības motivējošo daļu un sāka nolasīt pierādījumu daļu.

Pagaidām nav skaidrs, cik ilgi turpināsies sprieduma nolasīšana un kad tiks paziņots sods.