Darba devēji normu par valdes locekļu privāto atbildību gatavi apstrīdēt Satversmes tiesā

«Normai stājoties spēkā, pieredzēsim vairāk maksātnespējas gadījumu, bet

uzņēmumu valdēs redzēsim aizvien vairāk bomžu un zicpriekšsēdētāju,

kuri par atlīdzību uzņemsies attiecīgos pienākumus. Šajā gadījumā valsts paģēr - ja mazākā iemesla dēļ, piemēram, laikus nesaņemtas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstules vai nokavētas deklarācijas dēļ, izveidojas nodokļu parāds, valdes loceklis personīgi atbildīgs par saistībām.

Finanšu ministrijas cerība, ka tiks iekasēti septiņi miljoni eiro, ir sapnis,

tā vietā būs neiegūta peļņa un zaudējumi desmitiem miljonu vērtībā,» sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Savukārt LTRK viceprezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka jau patlaban likumdošanas un attiecīgo valsts institūciju jauda ir pietiekama ēnu ekonomikas apkarošanai.

«Ja VID saņems komandu iet meklēt septiņus miljonus, viņi tā arī darīs, un, ja šī norma darbosies, šo miljonu vietā tautsaimniecība noteikti zaudēs desmitiem miljonu. Ja pieņems jauno normu, jebkurš Latvijas vidējais uzņēmējs var nokļūt krīzes situācijā, un

tas būs signāls tiem cilvēkiem, kas vēl svārstās - nodarboties ar biznesu vai palikt malā.

Tie, kas nodarbojas ar blēdīšanos, VID un citiem atbildīgiem dienestiem ir zināmi, līdz ar to aicinām publiskot shēmotājus,» sacīja Rostovskis.

Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone atzina, ka ēnu ekonomikas apkarošanai VID jau patlaban esot pietiekami daudz iespēju.

«VID ir visas iespējas to darīt - darbojas Komerclikums, Krimināllikums, pie ēnu ekonomikas apkarošanas strādā valsts institūcijas. Ja nepietiek kapacitātes, atbalstīsim tās veicināšanu. Tikmēr nākt ar iniciatīvu, kas nevienam nav īsti skaidra, ir liels risks. Esam daudz runājuši par atbildības kritērijiem, kad iestājas valdes locekļu privātā atbildība. Ja slieksnis būs plānotie 18 000 eiro, skaidrs, ka vidējam uzņēmumam

tas ir dažu stundu vai pāris darījumu jautājums, lai iekristu slazdā un paliktu valstij parādā,»

sacīja Menģelsone.

Jaunās normas pieņemšanas kontekstā LTRK vadītāji arī prognozēja, ka tā veicināšot reiderisma vilni.

«Šis ir ideāls pamats reiderisma vilnim,

jo, radot apstākļus, lai neiestātos personiskā atbildība, būs nepieciešams pašiem uzņēmumiem iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Līdz ar to uzplauks visas problēmas, kas jau patlaban ir zināmas reiderisma kontekstā,» sacīja Endziņš.

Tāpat LTRK vadītāji atzina, ka normas pieņemšanas gadījumā tiks izskatīta iespēja vērsties Satversmes tiesā ar attiecīgu protestu. «Grozījumi neatbilst Satversmei, jo var tikt izskausta tāda biznesa forma kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Šis solis ir pamudinājums nekļūt par uzņēmēju.

Ja normu pieņems, tā būs jāvērtē Satversmes tiesai.

Kā organizācija darīsim visu, lai aizstāvētu savu biedru un sabiedrības intereses,» rezumēja Endziņš.

Kā ziņots, FM izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām patlaban jau nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likuma grozījumi paredz, ka VID, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Normas pieņemšanas gadījumā FM 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.

Vienlaikus FM apgalvo, ka piedāvātais priekšlikums nekādā veidā neskaršot godprātīgus nodokļu maksātājus, bet stingri vērsīsies pret tiem, kas apzināti un ļaunprātīgi izvairās no nodokļu maksāšanas, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi.

Uz šā gada oktobra sākumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskaitē bija 23 000 kapitālsabiedrību parādnieku, kuriem VID ir konstatējis mantas neesamību un kuru kopējais parāds ir 800 miljoni eiro, kas ir 58% no kopējā valsts budžeta parāda.