Rasnačs atbildību Krūma nonākšanā Trasta komercbankas likvidatora amatā noveļ uz FKTK

Jautājumu par Krūma kļūšanu par Trasta komercbankas maksātnespējas administratoru Rasnačam uzdeva LTV raidījumā Viens pret vienu. Neļaujot Gundaram Rēderam līdz galam uzdot jautājumu, ministrs viņu pārtrauca ar skaļiem pārmetumiem, ka žurnālists nav sagatavojies raidījumam un nav noskaidrojis, kāda ir maksātnespējas administratoru izraudzīšanās procedūra komercbankām. Uz jautājumu, vai viņš nedomā kādi reaģēt, kad kārtējo reizi šādā veidā rodas aizdomas par Nacionālās apvienības veikto konkrētu pietuvinātu maksātnespējas administratoru lobēšanu, jo Krūms ir partijas biedra Gaida Bērziņa biznesa partneris, Rasnačs atbildēja ar pretjautājumu – vai viņam kādā veidā sākt ietekmēt FKTK?

Atgādinājumu, ka šis nav pirmais gadījums, kad Nacionālajai apvienībai pietuvināti maksātnespējas administratori, kuri dāsni ziedo politiskajam spēkam, tiek pie naudīgiem administrējamiem uzņēmumiem, Rasnačs nodēvēja par vecas zupas sildīšanu. Pēc ministra domām, Tieslietu ministrija ir veikusi nopietnas reformas maksātnespējas administratoru jomā un sistēmā ir nopietni uzlabojumi. Arī Ārvalstu investoru padomes pausto, ka investori ir gatavi investīcijas no Latvijas pārcelt uz citām valstīm, jo šeit ir neizprotams maksātnespējas regulējums un lielas iespējas reiderismam, Rasnačs nodēvēja par izrautu no konteksta, jo, pēc viņa domām, sadarbība ar Ārvalstu investoru padomi notiek ļoti kvalitatīvi un Tieslietu ministrija ir ņēmusi vērā 80% no padomes ieteikumiem.

Kā jau ziņots, Trasta komercbanku tiesa atzina par maksātnespējīgu, par administratoru ieceļot Ilmāru krūmu. 2016. gada 21. aprīlī publicēts likvidējamās akciju sabiedrības Trasta komercbanka pārskats par periodu no 2016. gada 14. marta līdz 2016. gada 31. Martam, kur vēstīts, ka šajā laikā likvidācijas procesa izdevumi bijuši 387 333 eiro, no kuriem lauvas tiesa - 245 611 eiro - izmantoti kredītiestādes mantas uzturēšanai un darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā. Atgūto aktīvu apjoms minētajā laika periodā – 343 762 eiro.

Izvērtējot minētos skaitļus, ir jāapšauba likvidācijas procesa izdevumu samērīgums, jo pēc būtības, lielākā daļa likvidatora atgūto aktīvu aiziet, lai segtu vienu no likvidācijas procesa izmaksām – kredītiestādes mantas uzturēšanu un darba telpu uzturēšanu.

Ja likvidācijas procesa izmaksas turpinās saglabāt esošo līmeni, un ik 18 dienas «kredītiestādes mantas uzturēšanai un darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā» tiks iztērēti 245 611 eiro, tad pusgada laikā šai pozīcijai kopsummā tiks iztērēts tieši 10 reizes vairāk, proti, apmēram 2 456 110 eiro jeb gada laikā - 4 912 220 eiro, bet divu gadu laikā – jau gandrīz 10 milj. eiro.

Papildus minētajiem izdevumiem no kredītiestādes līdzekļiem tiks segta vēl arī likvidatora un likvidatora palīga atlīdzība.

Izpētot publiski pieejamo Trasta komercbankas finanšu pārskatu par 2015. gada pirmajiem 6 mēnešiem, secināms, ka minētajā periodā TKB aktīvu vērtību bijusi 593 183 000 eiro. Saskaņā ar operatīvajiem finanšu datiem uz 2015. gada 31.decembri – bankas aktīvu vērtība vairs tikai 432 141 000. Proti, 6 mēnešu laikā Trasta komercbankas aktīvu vērtība kritusies par vairāk kā 160 milj. eiro.

Saskaņā ar operatīvajiem datiem uz 2016. gada 31. martu TKB aktīvu vērtība bijusi vairs tikai 297 879 000 eiro. Tādējādi 9 mēnešu laikā bankas aktīvu apjoms ir faktiski samazinājies par 300 milj. eiro.

Ņemot vērā straujo TKB aktīvu sarukuma tempu un likvidācijas procesa izdevumu apmērus, ir pamats uzskatīt, ka noguldītāji neatgūs savus noguldījumus pilnā apmērā.

Atlīdzība administratoram par bankas likvidēšanu varētu sasniegt aptuveni piecus miljonus eiro.