Nekustīgs cilvēks ir emocionālāks, viņam ir grūtāk tikt galā ar stresa situācijām. No mazkustības cieš visas organisma sistēmas – gan nervu sistēma, gan elpošanas sistēma, gan kustību-balsta sistēma, gan gremošanas sistēma.
Runājot par sirds-asinsvadu sistēmu, tad mazkustības pirmais signāls ir cilvēka nespēja veikt fiziskas aktivitātes. Piemēram, ir grūtāk uzkāpt pa kāpnēm, rodas aizdusa un ātrāk iestājas nogurums.
Kāda ir minimālā un optimālā slodze, kas cilvēkam nepieciešama?
Kustību «iztikas minimums» ir tā saucamā zemas vai vidējas intensitātes slodze, kas ir apmēram no 50 līdz 70% no maksimālā pulsa vismaz 30-40 minūtes trīs piecas reizes nedēļā.
Maksimālo pulsu katrs cilvēks ļoti vienkārši sev var izrēķināt pēc formulas mājas apstākļos, proti, no 220 atņemot vecumu gados. Iegūto rezultātu jāsareizina ar 0,5, tādējādi iegūstot minimālo slodzes pulsu. Šādu slodzi var sasniegt, piemēram, ar ātru iešanu vai kāpšanu pa kāpnēm.
Savukārt optimālā slodze ir 60-70% no maksimālā pulsa. Tātad no 220 jāatņem vecums gados, bet rezultāts jāsareizina ar 0,6 vai 0,7. Šī slodze ir ieteicama vismaz 40 minūtes trīs reizes nedēļā. Šādu slodzi nodrošina skriešana, nūjošana, peldēšana, vingrošana – visas aktivitātes, kuru laikā mēs jūtam sviedru izdalīšanos, pulsa un elpošanas paātrināšanos.
Svarīgi ir atcerēties, ka šeit nav runa par kardioloģiskiem slimniekiem, bet par jebkura vesela cilvēka ikdienas slodzi. Zemas intensitātes slodze ir ieteicama kardioloģiskiem pacientiem un veciem cilvēkiem, savukārt veselam vidēja vecuma cilvēkam 40 minūtes trīsreiz nedēļā būtu jātrenējas ar vidējas intensitātes slodzi.