/nginx/o/2018/07/12/8789253t1h6abd.jpg)
Ar naudu, ko valsts iegūs no bankas «Citadele» akciju pārdošanas, valdība plāno nokārtot saistības ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), kas savulaik ieguldīja «Parex» glābšanā. Valsts sniedza ERAB galvojumu, kura dzēšanai nepieciešami aptuveni 77 miljoni eiro, šovakar ziņo LTV raidījums «De facto».
2009.gada pavasarī ERAB kļuva par 25% nacionalizētās «Parex» bankas akciju īpašnieci. Apmaiņā pret 93 miljoniem eiro ERAB izvirzīja savas prasības. Pirmkārt, pienākumu valstij ātri atpirkt akcijas, ja ERAB vēlēsies tās pārdot. Otrkārt, valstij jāgarantē, ka ERAB savu naudu nezaudēs plus saņems procentus. Tāpēc Valda Dombrovska («Vienotība») valdība ar toreizējā finanšu ministra Einara Repšes parakstu sniedza ERAB galvojumu 126 miljonu eiro apmērā.
«Parex» sadalīja «labajā» un «sliktajā» bankā – attiecīgi izveidoja «Citadeli» un «Revertu». Abās ERAB palika kā valsts partneris. Ņemot vērā, ka «Revertas» kapitāls ir ar mīnusu, valsts ir ERAB parādā. Tuvojas naudas atdošanas laiks.
Nākamā gada pavasarī saistību apmērs varētu būt 114 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka ERAB patur savus 25% akciju ar peļņu strādājošajā «Citadelē», un atskaitot citus savstarpējos norēķinus, valstij ERAB būtu jāpārskaita ap 77 miljoniem eiro.
«Es domāju, ka tas ir adekvāti, ko mēs esam uzņēmušies, jo grūti būtu pateikt, kas būtu noticis, ja nebūtu ienācis šis investors sarežģītajā «Parex» restrukturizācijas procesā,» par galvojuma sniegšanu saka Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa.
Lai norēķinātos ar ERAB, «Privatizācijas aģentūra» piedāvā no ASV fonda «Ripplewood» saņemto naudu par valsts «Citadeles» akcijām uzreiz pārskaitīt ERAB.
«Tur nekādas lielas mākslas nav,» saka «Privatizācijas aģentūras» valdes priekšsēdētājs Leonīds Loginovs. Finanšu ministrija šādu mehānismu ir saskaņojuši, un maksājums varētu tikt veikts nākamā gada pirmajos mēnešos, ja banku uzraugi dos pozitīvu atzinumu par «Citadeles» darījumu.