/nginx/o/2018/07/12/8792664t1h813a.jpg)
Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs, būdams Saeimas deputāts, par dažādiem faktiem personiski informējis Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, liecina portāla kompromat.lv publiskotā Rīgas mēra e-pasta sarakste.
Publisko Ušakova saraksti ar Krievijas vēstnieku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ušakovs vēstules nekomentē
"Nils Ušakovs principiāli nekomentē vēstules, kas ir nozagtas no viņa pastkastes un, iespējams, arī sagrozītas,” – par šādu Rīgas mēra nostāju portālu Pietiek.com informēja Ušakova preses pārstāve, vēl piebilstot – „2006.-2009. gadā Ušakovs bija LR Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas komisijas loceklis, kā arī LR Saeimas un KF Valsts domes sadarbības grupas loceklis. Līdz ar to viņš ir aktīvi komunicējis par dažādiem jautājumiem ar daudziem ārvalstu diplomātiem, ieskaitot A.Vešņakovu.”
Gādā apjomīgu informāciju
Taču, kā izriet no jau publiskotās Ušakova elektroniskā pasta sarakstes, viņš ne tikai lūdzis Krievijas vēstniecības darbiniekiem finansējumu dažādiem pasākumiem, bet arī gādājis Vešņakovam apjomīgu informāciju, kuras saturs grūti izskaidrojams ar Rīgas mēra preses pārstāves sniegto versiju, norāda portāls.
Tā 2008. gada 10. jūlijā Ušakovs no savas Saeimas deputāta elektroniskā pasta adreses nils.usakovs@saeima.lv uz adresi rusembas@delfi.lv ar norādi „Vešņakova kungam” nosūtījis garu „mūsu konsultantu sagatavotu” izziņu, kas Krievijas vēstniekam Latvijā „pirms mūsu tikšanās pulksten 15” dotu nepieciešamās zināšanas par Eiroparlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas sistēmu.
Ušakovs skaidro, kā tikt pie Eiroparlamenta deputāta mandāta
Cita starpā Ušakovs Krievijas vēstniekam detalizēti skaidro gan to, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai 2009. gadā tiktu pie vismaz viena Eiroparlamenta deputāta mandāta, gan to, kādi riski pastāv, cenšoties tikt pie vismaz diviem, bet vēl labāk – trim mandātiem (Saskaņas centram un PCTVL), gan vēl citus apsvērumus un balsu skaitīšanas īpatnības.
Pietiek norāda, ka šajā dokumentā Ušakovs arī faktiski skaidri norāda Krievijas vēstniekam, kā prātīgāk rīkoties šādā situācijā, kur 5% balsu garantēti dod vienu mandātu, bet 14-18% var arī nedot divus.
„Tieši no šā viedokļa priekšroka dodama „olu izlikšanai pa atsevišķiem groziem” – tas ir, atsevišķu "Saskaņas centra" un PCTVL sarakstu eksistencei Eiroparlamenta vēlēšanās 2009. gadā,” Vešņakovam skaidro Ušakovs.
Portāls atgādina, ka tieši šāda shēma arī tika izvēlēta, lai gan ir tikai nojaušams, cik liela loma tās izvēlē bija Krievijas vēstniecībai Latvijā.