Malaizija sāk izmeklēšanu "Alstom" kukuļdošanas lietā

Tomēr detalizētāku informāciju MACC pārstāvji pagaidām atsakās sniegt, lai novērstu "spekulācijas un nepareizus pieņēmumus attiecībā uz iesaistītajām pusēm". "MACC vēlas uzsvērt, ka visas apsūdzības korupcijā tiks rūpīgi izvērtētas un komisija izmeklēšanu veiks bez bailēm un labvēlības," teikts MACC paziņojumā.

Kā vēstīts, trešdien veikt izmeklēšanu "Alstom" lietā Malaiziju aicināja veikt arī starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International".

Kā vēstīja Malaizijas mediji, MACC pagājušajā nedēļā pabija Malaizijas energokompānijas "Teknologi Tenaga Perlis Consortium" (TTPC) birojā. MACC arī nopratinājis vairākus kompānijas vadītājus, izmeklējot apsūdzības, ka TTPC deviņdesmitajos gados saņēmis kukuļus no "Alstom".

"Transparency International" savā paziņojumā aicināja MACC veikt rūpīgu izmeklēšanu par apsūdzībām "Alstom" darījumos Malaizijā.

Kā vēsta Malaizijas laikraksts "Star", bijušais TTPC vadītājs Abdulhamids Pavantegs deviņdesmitajos gados saņēmis kukuli 7,5 miljonu Šveices franku (4,27 miljonu latu) apmērā, lai palīdzētu "Alstom" iegūt līgumu energokompānijas spēkstacijas projektā.

Šveices prokuratūra novembrī piemēroja 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu Francijas transporta un enerģētikas koncernam "Alstom" par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai.

Kā liecina Šveices Ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā "Alstom" "konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem".

Izmeklēšana ir daļa no aizvien pieaugošas korupcijas izmeklēšanas pret Eiropas rūpnieciskajām grupām, kuru vidū ir arī Vācijas koncernam "Siemens" piespriestais sods viena miljarda eiro (700 000 miljonu latu) apmērā.

Šveices Ģenerālprokuratūra pēc divus gadus ilgas izmeklēšanas nav atklājusi kriminālas darbības Francijas kompānijā un tās Šveices filiālē, kurā, "cik daudz iespējams noskaidrot", nezināja par kukuļdošanu. Taču "Alstom" "nav nodrošinājusi standartu ievērošanu savā starptautiskajā grupā, kas nodarbina vairāk nekā 75 000 cilvēku", sodot grupu par "korporatīvu nevērību".

Šveices likumsargi izmeklēja "Alstom" pārkāpumus vēl 12 valstīs, taču tur nav atrasti pārliecinoši pierādījumi.

"Alstom" izdotā paziņojumā norādīts, ka "kompānija nekad nav organizējusi, apstiprinājusi vai atļāvusi jebkādu kukuļošanu vai spēkā esošo likumu pārkāpšanu". Soda nauda saistīta ar apsūdzībām, ka "Alstom" maksājusi kukuļus amatpersonām Latvijā, Tunisijā un Malaizijā.

Kā liecina Šveices Ģenerālprokuratūras izpildraksts, Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar "Latvenergo" dažādiem modernizācijas projektiem.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti "Latvenergo" prezidentam Miķelsonam, viceprezidentam Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības "Alstom Power Sweden" un "Alstom Hydro Sweden" iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Starpnieks kukuļdošanā bijis SIA "Energy Consulting" īpašnieks Livanovičs, kas iepriekš bija arī koncerna "Alstom Power" pārstāvis Baltijā.

Naudas pārskaitīšanā izmantotas Livanoviča kompānijas SIA "Energy Consulting" un Igaunijā reģistrētā "Kenmore OU". Pats Livanovičs par kukuļa nodošanu saņēmis arī komisijas naudu, teikts Šveices Ģenerālprokuratūras spriedumā.

Izmeklēšana liecina, ka no "Alstom" veiktajiem maksājumiem Livanovičam tikai 14% veido samaksu par konsultāciju pakalpojumiem, bet aptuveni 70% no summas Livanovičs samaksājis "Latvenergo" trim minētajām amatpersonām. "Alstom" Livanovičam par diviem Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektiem pārskaitījusi 896 932 eiro (630 363 latus), teikts spriedumā.

"Trīs minētās vadošās "Latvenergo AS" amatpersonas, kas bija šo maksājumu saņēmējas, ne tikai ļaunprātīgi izmantoja savas varas pozīcijas, lai ietekmētu Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektu līgumu piešķiršanu "Alstom", bet arī neļāva savam darba devējam ["Latvenergo"] pieprasīt kompensāciju no "Alstom" par defektīvu vai novēlotu līguma izpildi, pretī par to saņemot atalgojumu," teikts Šveices prokuratūras slēdzienā.

2010.gada jūnijā aģentūra LETA rakstīja, ka ar "Latvenergo" amatpersonu lietā aizturēto biznesa konsultantu Livanoviču saistīta firma 2007.gadā "Latvenergo" prezidentam Miķelsonam samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro (350 000 latu) par kāda īpašuma pārdošanu, liecina Miķelsona amatpersonas deklarācija.

Ar Livanoviču saistīta kompānija 2007.gadā kādu īpašumu nopirka arī no "Latvenergo" viceprezidenta Meļko meitas, samaksājot 230 000 latu.

Tieši 2007.gadā Livanoviča konsultāciju kompānija "Energy Consulting" guva rekordpeļņu - 1,81 miljonu latu, kas esot bijusi iespējama, pateicoties vairākiem ar ārvalstu energokompānijām noslēgtiem līgumiem. Neoficiāli nozares pārzinātāji izsaka minējumus, ka šīs konsultācijas varētu būt saistītas ar ārvalstu kompāniju biznesa interesēm Latvijā, tostarp dalību konkursos.

Livanovičs iepriekš bijis arī koncerna "Alstom Power" pārstāvis Baltijā, bet "Alstom" ir ilggadējs "Latvenergo" partneris dažādos rekonstrukcijas projektos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis kriminālprocesu par "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam, kad Livanovičam pilnībā piederošā "Energy Consulting", pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopumā nopelnīja teju trīs miljonus latu.

Kriminālprocess sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu. Viens no pasaulē visizplatītākajiem paņēmieniem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

Igaunijas kompānija "Isengar OU" par īpašumu Miķelsonam 2007.gadā samaksājusi 571 200 eiro (401 441 latu), liecina aģentūras LETA arhīva dati. Miķelsons savā deklarācijā neatšifrē, kas šis bijis par īpašumu, tomēr tajā vairs netiek uzrādīta zeme un ēkas Engures pagastā, kas bija deklarācijā par 2006.gadu.

"Isengar OU" dibinātāji ir kāda Igaunijas nodokļu konsultantu firma, liecina Eiropas Biznesa reģistra dati. 2007.gada aprīlī tā kļuva par SIA "AGZ" vienīgo īpašnieci, bet par "AGZ" vadītāju kopš tā laika strādā Livanovičs.

2007.gada augustā Livanoviča vadītā "AGZ" no Meļko meitas Kristiānas par 230 000 latu nopirka 90 kvadrātmetru lielu divstāvu īpašumu rindu māju projektā Upesciema ielā, Berģos. K.Meļko par šo īpašumu divus gadus iepriekš bija samaksājusi 45 000 latu.

Livanoviča uzņēmums reģistrēts Mārupē

Uzņēmums "AGZ" kopš brīža, kad par tā īpašnieci kļuva Igaunijas kompānija, reģistrēts Livanoviča dzīvesvietā Mārupē. Tur savulaik bija reģistrēta arī Miķelsonam, Meļko un Livanovičam piederošā firma "Innovia".

Laikrakstā "Dienas Bizness" 2009.gada sākumā Livanovičs uzņēmuma "Energy Consulting" lielo peļņu 2007.gadā komentējis šādi: "Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir pieci līdz seši gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu trīs līdz četrus gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008.gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā - vēl mazāka."

Livanovičs bijis arī "Latvenergo" prezidenta Miķelsona un viņa vietnieka Meļko biznesa partneris kompānijā "Innovia", liecina "Firmas.lv" informācija. Miķelsonam un Meļko pieder katram pa 33,75% SIA "Innovia" daļu. Livanovičam līdz pat 2009.gada augustam piederēja 5% "Innovia" daļu, un viņš bijis šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Livanovičs bija viens no "Innovia" dibinātājiem 2006.gada maijā, Meļko iesaistījies mēnesi vēlāk, bet Miķelsons - 2008.gadā.

No 2006.gada novembra līdz 2009.gada novembrim Livanovičs bija arī Daugavpilī reģistrētā uzņēmuma SIA "Būvenergoserviss" valdes loceklis. KNAB ir aizturējis arī "Būvenergoservisa" vienīgo īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Mihailu Paladiju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB sadarbojas ar 16 valstīm

Kā ziņots, tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB sadarbojas ar 16 valstīm, nosūtot vairāk nekā 30 tiesiskās palīdzības lūgumus, iepriekš atzina KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Plašāku informāciju Šikore gan nesniedza, vien apliecinot, ka darbs pie šīs lietas izmeklēšanas notiek.

Šajā lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Lietā ir aizdomas par 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) atmazgāšanu, aizturēto vidū 2010.gada vasarā bija pieci uzņēmumu "Latvenergo" un AS "Sadales tīkls" darbinieki un trīs privātpersonas.

Pēc KNAB domām, valsts uzņēmumu pārstāvji, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, ar mērķi prettiesiski gūt sev materiālu labumu nodrošinājuši labvēlīgu lēmumu pieņemšanu dažādu privātu uzņēmumu interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos.

Šajā lietā tika aizturēti "Latvenergo" prezidents Miķelsons, viceprezidents Meļko un SIA "Energy Consulting" īpašnieks Livanovičs, kuram kopā ar abām "Latvenergo" amatpersonām bijis kopīgs uzņēmums "Innovia", kā arī AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī "Sadales tīkla" Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.