Mūzikas terapija dzīves harmonijai (2)

Tā kā mūzikas pamatā ir ritms, var teikt, ka mūzikas terapija (gan tikai neapzinātā veidā) ir tikpat veca kā pasaule, kurā viss notiek un pulsē noteiktā ritmā. To, ka mūzika iedarbojas dziednieciski, zināja jau senās kultūras, veicot dažādas rituālu dejas pašu radītu skaņu pavadībā. Pirmais, kurš formulējis mūzikas iedarbību uz cilvēka ķermeni un psihi, bija zinātnieks un filozofs Pitagors. Viņš uzskatīja, ka mūzikas pamatā esošās harmonijas un skaitļu elementi spēj atjaunot izjaukto harmoniju un radīt psiholoģisku līdzsvaru.

Par mūzikas terapiju kā ārstniecības un profilakses līdzekli mūsdienās sāka interesēties drīz pēc Otrā pasaules kara, kad daudzu cilvēku dzīvēs bija izjaukta ne vien psiholoģiskā, bet arī fiziskā harmonija. Tas bija laiks, kad dažādās klīnikās, vispirms Amerikā un pēc tam Eiropā, parādījās mūzikas terapijas nodaļas, radās dažādas profesionālās organizācijas, mūziķi apvienojās ar ārstiem, lai meklētu veidus, kā ar mūzikas palīdzību ārstēt un radīt emocionālu komfortu.

Pārvarēt Himalajus

Lai apmeklētu mūzikas terapeitu, cilvēkam nav jābūt slimam. Starp citu, tas esot viens no iemesliem, kāpēc daudzi bīstas apmeklēt mūzikas terapeitu, jo cilvēkus biedē jēdziens terapija, viņiem automātiski šķiet, ka tā ir kaut kāda veida ārstēšana. Jā, ir virkne slimību simptomu, kurus mūzikas terapija palīdz novērst, bet pamatā tas ir lielisks līdzeklis līdzsvara un harmonijas atgūšanai dzīvē.
Terapijas pamatā ir pozitīvas emocijas un optimisms, kas ir lielisks līdzeklis, lai atbrīvotos no stresa, depresijām un neirozēm. Bet dzīvē, bez šaubām, mēs sastopamies ar dažādām grūtībām, vienīgi atšķirīgi uz tām reaģējam – ja vienam kāda sarežģīta situācija ir kā smilšu graudiņš, tad otram tas ir Himalaju kalns. Tad, lūk – mūzikas terapeits ir cilvēks, kurš paņem aiz rokas un palīdz tikt pāri šim milzu kalnam, ja cilvēkam pašam pietrūkst spēka to izdarīt.

Izšķir divu veidu mūzikas terapiju – pasīvo un aktīvo.
·    Pasīvās terapijas pamatā ir speciālista atlasītas mūzikas klausīšanās.
·    Aktīvās terapijas pamatā ir paša cilvēka darbošanās, dziedot vai spēlējot kādu mūzikas instrumentu. Laikietilpīgāka ir aktīvā terapija, kad cilvēki nāk un paši darbojas, bet vairāk izplatīta ir pasīvā mūzikas klausīšanās, kas neprasa nekādu reālu iesaistīšanos, priekšzināšanas un prasmes.

Kam noder mūzikas terapija?
- Tā var būt noderīga jebkuram cilvēkam, kurš uz kādu laiku jūtas izsists no līdzsvara, zaudējis kontroli pār savu dzīvi, nespēj koncentrēties, jūtas nomākts, trauksmains, depresīvs.

- Tā ir lielisks līdzeklis cilvēkiem, kam ir sarežģīti izrunāt savas problēmas.
- Mūzikas terapiju veiksmīgi pielieto bērnu ārstēšanā – tā palīdz vājdzirdīgiem un neredzīgiem bērniem uztvert atšķirības starp dažādām skaņām, attīstīt valodu.
-To nozīmē gadījumos, kad cilvēki sirgst ar cerebrālo trieku un citām neiroloģiskām saslimšanām.

Gan klasika, gan roks
Lai gūtu efektu, būs nepieciešamas vismaz trīs vizītes pie mūzikas terapeita. Divās pirmajās reizēs terapeits notestē savu klientu, bet trešajā piemeklē vispiemērotāko un pašreizējai situācijai atbilstošāko mūziku, kuru klausoties cilvēks jūtas labi un komfortabli. Lai gūtu rezultātus, ir jābūt pilnīgi atklātam testos un jāieklausās terapeita piedāvātajā mūzikā. Praktiski tas notiek šādi – cilvēks klausās īsus mūzikas fragmentus un dod tiem atzīmes desmit ballu sistēmā, raksta komentārus, kurus terapeits pēc tam izmanto tālākajam darbam. Tādējādi kļūst skaidrs, kurā virzienā jāmeklē. Piemēram, kādam ļoti patīk austrumu mūzika. Tad otrā tikšanās reizē terapeits piedāvās klausīties virkni austrumu valstu mūzikas, lai noskaidrotu, kas tieši ir piemērots, jo izrādās – lai arī ļoti līdzīgas, dažādu valstu melodijas cilvēkiem var šķist ārkārtīgi atšķirīgas. Tāpat no diviem skaņdarbiem, kas stilistiski ir līdzīgi, vienam cilvēks ieliks desmit balles, bet otram tikai trīs. Tad nu terapeita uzdevums ir atrast, kas vienā skaņdarbā ir tāds, kā nav otrā. Piemēram, vienā skan flauta, bet otrā neskan. Iespējams, konkrētajam cilvēkam flautas skaņas nepatīk. Kāpēc tā var būt? Ar gadiem augstākās un zemākās frekvences noārdās, mūsu dzirde sašaurinās, tāpēc augsti vai zemi skanoši instrumenti var būt ausij nepatīkami.
Tāpat terapeits apgāž stereotipu, ka mūzikas terapijā var izmantot tikai klasisko mūziku, jo, piemēram, ar pareizi piemeklētu rokmūziku var noņemt iekšējo spiedzi un agresiju. Savukārt, neuzmanīgi apejoties ar klasisko mūziku, var iebraukt dziļā depresijā.
Tad, kad terapeits piemeklējis cilvēka raksturam un vajadzībām atbilstošu mūziku, paša klienta uzdevums turpmāk ir to klausīties katru dienu. Bet nevajag forsēt! Minimālais terapijas laiks ikdienā ir 15 minūtes, maksimālais – 40 minūtes. Šī mūzika ir jāklausās tikai ar austiņām, kas norobežo no apkārtējās vides (ausīs ieliekamās mazās austiņas terapijai nederēs), un šajā laikā nevajag nodarboties ne ar ko citu, tikai klausīties mūziku. Turklāt lieliski, ja pirms tam var ieiet relaksējošā vannā, jo mūzikas terapija ļoti labi kombinējas ar ūdens procedūrām – ūdens atslābina un cilvēks labāk uztver mūziku. Pēc kāda laika, kad izvēlētā mūzika, iespējams, apnikusi, var doties atkārtotā vīzītē pie terapeita, lai piemeklētu jaunus skaņdarbus.

Mūzikas terapeiti, kuri strādā tikai ar klasisko mūziku, iesaka melodijas dažādām dzīves situācijām:
·    Ja ir depresija, nomāktība, skumjas, bezcerība un nespēks, tad klausies:
o    Georga Frīdriha Hendeļa Ūdens mūziku
o    Franča Šūberta Meža ķēniņu

·    Nervu sistēmas tonizēšanai noder:
o    Riharda Vāgnera operas Nirnbergas meistardziedoņi fināls
o    Džuzepes Verdi opera Aīda

·    Ja moka bezmiegs, var klausīties:
o    Frederika Šopēna Noktirni
o    Kloda Debisī Fauna diendusu

·    Optimistiskas pasaules uztveres veidošanai noderēs:
o    Volfganga Amadeja Mocarta Mazās nakts serenādes fināls
o    Žorža Bizē Jauniešu simfonijas fināls

·    Lai nomierinātos, jāklausās:
o    Aleksandra Borodina Noktirne no stīgu kvarteta
o    Franča Šūberta Ave Maria

Abonē žurnālu MŪSMĀJAS gadam un DĀVANĀ saņem Īpašo kladi tavām receptēm, kā arī tematiskos pielikumus. www.ekiosks.lv