Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Tiesa noraida Krasovicka pieteikumu par «Revertas» maksātnespēju

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien noraidīja bijušā AS «Parex banka» akcionāra Viktora Krasovicka pieteikumu par AS «Reverta» maksātnespēju. Spriedums nav pārsūdzams. Tāpat tiesa par labu «Revertai» piedzina tiesāšanās izdevumus 4907 eiro apmērā.

Kā norādīja «Revertas» Komunikācijas un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, tiesas nolēmums ir loģisks un vēlreiz apliecina Krasovicka pieteikuma nepamatotību. «Kā jau vairakkārt esam norādījuši, «Reverta» vienmēr ir pildījusi un turpina pildīt visas savas līgumiskās un likumiskās saistības - šā gada laikā Valsts kasei esam atmaksājuši 77 miljonus eiro, turklāt daļa maksājumu ir veikta pirms termiņa,» norādījusi Ozoliņa.

Par nepamatotu maksātnespējas procesa pieteikšanu «Reverta» plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs, prasot kriminālprocesa sākšanu. «Vienlaikus jāuzsver, ka šādu absurdu sūdzību risināšana nelietderīgi tērē būtiskus «Revertas» resursus, kas varētu tikt izmantoti sabiedrības interesēs,» pauda «Revertas» pārstāve.

Iepriekš tiesas sēdē «Revertas» pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns uzsvēra, ka netika iesniegti pierādījumi par «Revertas» maksātnespēju, jo tā ir maksātspējīga un spēj pildīt saistības laikā un pilnā apjomā, turpretim ir pierādīts, ka pušu starpā pastāv strīds par saistībām un saistību izpildes termiņiem.

Bitāns jautāja savam procesuālajam oponentam Uģim Grūbem, kāpēc izvēlēts tieši maksātnespējas pieteikums, uz ko Grūbe norādīja, ka tikusi izmantota alternatīva savu tiesību aizsardzībai un ka prasītājam nav īpaši jātaisnojas, kāpēc izvēlējās iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Tiesas sēdē Bitāns arī lūdza tiesu pieņemt blakuslēmumu šajā lietā, proti, nosūtīt lietas materiālus Valsts policijai kriminālprocesa sākšanai par apzināti nepamatotu maksātnespējas pieteikumu.

Savukārt Grūbe savos paskaidrojumos tiesā norādīja, ka nepastāv strīds par faktu, ka starp «Revertu» un Krasovickiir noslēgti termiņdepozīta līgumi. Turklāt tiem nav iestājies beigu termiņš, un tie ir spēkā esoši. Tāpat advokāts skaidroja, ka nav strīda par to, ka «Reverta», pamatojoties uz šiem līgumiem, turpina lietot Krasovickim piederošus naudas līdzekļus - pēc viena līguma vairāk nekā desmit miljonus eiro, pēc otra - vairāk nekā divus miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kas paredzēja «Revertai» pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Likumā paredzēts, ka gadījumā, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām, komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

"Revertas" valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava toreiz norādīja, ka atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus "Reverta" drīkstēs veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas. "Mūsuprāt, tas ir loģisks solis, kas ļaus valstij pirmajai atgūt tās veikto ieguldījumu "Parex bankas" glābšanā.

Pieņemtie likuma grozījumi gadā ļaus valstij ietaupīt 4,4 miljonus eiro, ko veido procentu maksājumi, kā arī atlikt pakārtoto saistību atmaksu 75 miljonu eiro apmērā," pauda Deglava. Viņa toreiz piebilda, ka šīs summas lielākoties veido maksājumi "Parex bankas" agrākajiem akcionāriem un ar tiem saistītajām personām.

Pirmais pakārtoto saistību maksājums 15 miljonu eiro apmērā - arī lielākoties bijušajiem akcionāriem un saistītajām personām - «Revertai» būtu jāveic jau 2015.gada maijā.

Valsts «Parex» kapitāldaļas no otra akcionāra Valērija Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī. Patlaban «Parex» 83,07% akciju īpašnieks ir PA, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

2010.gada augustā notika «Parex bankas» labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto «Citadele banku». Kopš tā brīža «Parex banka» darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Tagad tai vairs nav bankas licences, un tā ir pārdēvēta par «Revertu».

Svarīgākais
Uz augšu