Fotoradari nešķiro. Tie fiksē visus ātruma pārkāpējus, tostarp operatīvo dienestu transportlīdzekļus, kas steidzas dzēst ugunsgrēkus vai glābt cilvēku dzīvības. Operatīvā dienesta transporta vadītājs Arvīds šobrīd ir neziņā, vai arī viņam nāksies samaksāt soda naudu no savas algas par pārsniegtu ātrumu darba laikā, vēstīja LNT raidījums „Tautas balss”.
Operatīvā transporta šoferi biedē fotoradaru sodi
Jaunie fotoradari rada problēmas
Arvīds „Tautas balsij” pastāstīja, ka tagad viņam sākušās problēmas ar sodiem, kas tiek piesūtīti atbilstoši fotoradaru fiksētajam.
„Kad fotoradari bija Valsts policijas pilnīgā aprūpē, tad problēmu ar sodiem nebija, jo visi saprata, ka operatīvais transports ir operatīvais transports. Bet, kad daļu fotoradaru pārņēma privātfirma, kas tos apkalpo, tad sākās problēmas ar fotoradaru sodiem,” sacīja operatīvā transporta dienesta šoferis Arvīds.
It īpaši problēmas esot tad, kad tiekot veikti dažādi speciālie uzdevumi, kuru laikā neieslēdz bākugunis. „Ja, teiksim, ir nepieciešams atbraukt uz norādīto adresi uz izsaukumu ātri, bet nepievērst uzmanību, tad cilvēki cenšas braukt bez tām bākugunīm un sirēnām, lai neaizbaidītu likumpārkāpējus,” skaidroja Arvīds.
Baidās, ka būs jāmaksā no savas kabatas
Pagaidām šofera darba devējs vēl neesot viņam izsniedzis protokolu par ātruma pārsniegšanu. Tomēr viņu satrauc doma, ka kādudien viņam sods būs jāatmaksā jau no tā mazās mēnešalgas.
„Uz to tiek spiests, ka brauksim pēc noteikumiem. Kā tas viss beigsies, godīgi sakot, es nemāku teikt.
Algas nav tik lielas, lai mēs varētu atļauties maksāt vēl sodus,” norādīja Arvīds.
„Tautas balss” aptaujāja operatīvos dienestus, lai noskaidrotu, kā tie rīkojas šādos gadījumos, kad dienesta pienākumu pildīšanas laikā fotoradari fiksējuši pārkāpumus.
Operatīvie dienesti saņem protokolus
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere sacīja, ka pagaidām no jaunajiem fotoradariem vēl nav saņemtas „bildītes”, bet vispār tās dienests mēdzot saņemt.
Tikmēr Valsts policijā esot šobrīd seši gadījumi, kad atsūtīti protokoli par ātrumu pārsniegšanu.
Valsts policijas pārstāve Sintija Virse pauda viedokli: „Gribētu vērst uzmanību uz to, ka
operatīvais transportlīdzeklis ir tāds pats satiksmes dalībnieks kā visi citi.
Ja tas pārsniedz ātrumu, protams, ka fotoradars to fiksē.”
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bunkša apliecināja, ka jau ir saņemti protokoli par vairākiem ātruma pārkāpumiem, tomēr dienestā attiecībā uz fotoradaru fiksēto problēmas nesaskatot.
„Mēs jau esam šo jautājumu pārrunājuši ar policiju, respektīvi, tehnika ir tehnika un fiksēts jau tiek jebkurš transportlīdzeklis, kas noteiktā posmā ir pārsniedzis ātrumu, tajā skaitā operatīvo transportlīdzekļu automašīnas,” sacīja Bunkša.
Kam būs jāmaksā sods?
Operatīvie dienesti raidījumam atzina, ka protokoli ir saņemti par ātruma pārsniegšanu, taču – kam būs jāmaksā soda nauda?
Virsne norādīja, ka Valsts policija izvērtējot katru gadījumu un tad pieņem lēmumu.
„Ja tas ir bijis pamatots izsaukums, par to neviens netiek sodīts.
Savukārt, ja tas nav bijis izsaukums, bet vienkārši, kā teikt, ļaunprātīgi izmantots dienesta stāvoklis, tad, protams, ka automašīnas vadītājs saņem sodu,” norādīja Virse.
Arī NMPD rīkojas tāpat – tiek un tiks noskaidrots katrs gadījums, kādiem mērķiem transportlīdzeklis tiek izmantots. Bunkša skaidroja: „Ja brigāde brauc uz izsaukumu, tad viss ir kārtībā. Mēs policijai šo informāciju sniedzam, un attiecīgi policija pieņem šos lēmumus, kas ar šo mašīnu ticis darīts.”
Savukārt VUGD tiek pētīts reģistrācijas žurnāls un skaidrots, kad glābēji izbrauca uz notikumu vietu, kad uzpildīja degvielu un kad bija notikuma vietā.
„Vada komandieris ziņo, kad automašīna ir notikuma vietā, un šis braukšanas laiks ir pilnīgi skaidrs, un tur nekādu šaubu nevar būt,” uzsvēra Vetere. Pēc tam tiek rakstīts Valsts policijai un lūgts izskatīt katru šādu gadījumu individuāli, ņemot vērā notikušā apstākļus.
Virse „Tautas balsij” norādīja, ka šoferis netiek sodīts, ja viņš saskaņā ar likumu bija, piemēram, braucis glābt cilvēka dzīvību vai novērst draudus sabiedrības drošībai.
Skatīt pievienoto video.