Vācija trešdien paziņojusi, ka ASV Senāta ziņojumā uzskaitītās Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) spīdzināšanas metodes ir «rupja mūsu liberālo un demokrātisko vērtību pārkāpšana» un «nopietna kļūda», kas nedrīkst atkārtoties. Arī ANO norādījusi, ka CIP programma pārkāpusi starptautiskās normas un cilvēka pamattiesības.
Vācija: CIP spīdzināšanas metodes pārkāpušas demokrātiskās vērtības
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers uzslavējis ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju par informācijas atklāšanu, nosaucot to par caurredzamu soli, kas iezīmē skaidru atdalīšanos no iepriekšējā prezidenta Džordža Buša politikas.
«Kas toreiz tika uzskatīts par pareizu un īstenots cīņā pret islāma terorismu, bija nepieņemama un nopietna kļūda,» norādīja Šteinmeiers. «Šāds rupjš mūsu liberālo un demokrātisko vērtību pārkāpums vairs nedrīkst atkārtoties.»
«Prezidents Obama ir skaidri atteicies no viņa priekšgājēja īstenotās politikas. Vašingtonas jaunā atvērtība, atzīstot savas kļūdas un publiski apsolot, ka nekas tāds vairs neatkārtosies, ir svarīgs solis, kuru mēs atbalstām,» piebilda ministrs.
Tieslietu ministrs Heiko Māss pieprasījis, lai vainīgie stātos tiesas priekšā, piebilstot, ka «CIP spīdzināšanas metodes ir nežēlīgas (..), nekas tās nevar attaisnot». «Visas iesaistītās puses ir jāsauc pie atbildības,» norādīja Māss.
Savā ziņojumā ASV Senāts norādījis, ka CIP veiktā
aizdomās turēto spīdzināšana ir bijusi daudz nežēlīgāka, nekā domāts,
un tās rezultātā nav iegūta nekāda noderīga informācija.
ES uzslavē ASV Senāta ziņojumu par ieslodzīto spīdzināšanu
Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņojusi, ka ASV Senāta ziņojums par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) īstenoto nežēlīgo un neefektīvo nopratināšanu pret personām, kas tika turētas aizdomās par terorismu, ir pozitīvs solis, atzīstot programmas nepilnības.
«Ziņojums raisa svarīgu jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko īstenojušas ASV varasiestādes,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Ketrīna Reja. «Ziņojums ir pozitīvs solis, lai publiski un kritiski konfrontētu Centrālās izlūkošanas pārvaldes aizturēšanas un nopratināšanas programmu.»
Reja piebilda, ka
ES «nosoda visa veida spīdzināšanu un necienīgu izturēšanos jebkādos apstākļos,
tostarp pretterorisma ietvaros.»
Tomēr viņa norādīja, ka nevar komentēt iepriekš izskanējušās apsūdzības, ka atsevišķas ES dalībvalstis ir iesaistītas CIP globālajā pretterorisma tīklā, tostarp slepenā aizdomās turamo nodošanā nopratināšanai ASV drošības spēkiem.
Vaicāta par Polijas, Rumānijas un citu iesaistīto valstu lomu, Reja norādīja, ka
ASV ziņojumā nav minētas trešās valstis un viņa nevarot to komentēt.
Arī ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni trešdien, ANO cilvēktiesību dienā, aicināja visā pasaulē pārtraukt spīdzināšanu.
ASV Senāta ziņojumam Mogerīni nepievērsās, taču norādīja, ka par spīti ANO rezolūcijai pret spīdzināšanu, kas pieņemta pirms 30 gadiem, «spīdzināšana vēl joprojām ir plaši izplatīta visā pasaulē.»
Ziņojumā minēts, ka CIP maldinājis Balto namu un ASV Kongresu par šīs programmas ar nežēlīgām nopratināšanas metodēm efektivitāti.
Tāpat tajā norādīts, ka ieslodzīto iebiedēšanai un pazemošanai izmantotas tādas metodes kā, piemēram, «krievu rulete».