Kristovskis neatklāj, vai Sudānas ķīlnieki aizbēguši paši (180)

Šorīt Latvijas Radio Kristovskis sacīja, ka viņš nedrīkstot teikt, vai ķīlnieki no sagūstītājiem ir aizbēguši paši.

"Nav jau svarīgākais, ka ļoti smagos apstākļos norit dažādas atbrīvošanas gatavošanas operācijas un kā tās realizējas dzīvē, jo nekad nevar zināt, kā izdosies atbrīvot ķīlniekus. Būtiski, ka ekipāža atgādāta Latvijā atbrīvota un ļoti ātri salīdzinājumā ar citu valstu ķīlniekiem, kas joprojām atrodas Sudānā," sacīja ministrs.

Kā sacīja Kristovskis, viņš zinot, ka atbrīvošanas operācijā piedalījās pasaules pārtikas organizācijas helikopteri, taču, tiklīdz ekipāža nonāca apkalpju rokās, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) rūpējās par viņu drošību.

Kristovskis ķīlnieku atbrīvošanas operācijā rīkojoties "atbilstoši tām tiesībām un pilnvarām, kas man ir kā ārlietu ministram".

Vairāku valstu un pasaules pārtikas organizācijas izmeklē šo gadījumu, lai nepieļautu līdzīgas kļūdas nākotnē, bet "mūsu uzdevums ir pasargāt Latvijas uzņēmējus un arī novērotājus Sudānā".

Atbrīvotajiem helikoptera pilotiem Kristovskis ieteiktu ievērot noteikumus, kurus "viņi paši ir apņēmušies pildīt, - runāt tikai ar iestādēm, kas piedalījās viņu atbrīvošanā un glābšanā".

Jau ziņots, ka ĀM nav apstiprinājusi un neapstiprina portālā "kasjauns.lv" sniegto informāciju, ka ķīlnieki no gūsta ir izbēguši paši, un drošības dienesti veic izmeklēšanu, kur tiek pārbaudīta arī šī informācija, teica Balode.

ĀM arī atgādina, ka, tiklīdz bija saņemtas ziņas par 4.novembrī nolaupītajiem Latvijas pilotiem, speciāli šim gadījumam tika izveidots Krīzes koordinācijas centrs ĀM vadībā. Tajā tika iesaistīti pārstāvji no DPPC, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, kā arī Aizsardzības ministrijas. Koordinācijas centrs krīzes risināšanai sadarbojās ar atsevišķu Latvijas partnervalstu diplomātiskā korpusa un drošības dienestu amatpersonām, nodibināja kontaktus ar Sudānas varas iestādēm un drošības dienestiem, nosūtot uz Sudānu divus īpašos Latvijas sūtņus (ĀM pārstāvi un DPPC amatpersonu), organizēja darbu ar nolaupīto ģimenes locekļiem, kā arī sadarbojās ar ķīlnieku krīzē iesaistīto uzņēmumu, skaidroja ĀM.

Pirmo reizi speciālā ANO PPP drošības ekspertu delegācija Rīgā ieradās 10.novembrī, lai vienotos par turpmāko sadarbību, un atkārtotā vizītē ekspertu delegācija Rīgā bija ieradusies arī 15.decembrī, lai no iepriekš nolaupītajām personām iegūtu detalizētu informāciju par nolaupīšanas apstākļiem un nolaupīšanā iesaistītajām personām.

Ķīlnieku krīzes risināšanā, kā jau minēts, bija iesaistītas ANO Pārtikas programma, Sudānas valdība, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Turcija. Šo gadījumu ārlietu ministrs pārrunāja ar ES Augsto pārstāvi, un tas divas reizes bija ES Ārējo attiecību padomes darba kārtībā.

Jau ziņots, ka portāls "kasjauns.lv" vēsta, ka Sudānā nolaupītie Latvijas lidotāji no gūsta ir izlauzušies paši, kā trillerī - ar ieročiem rokās.

Portāla rīcībā nonākusi versija, ka nekādas pilotu atbrīvošanas operācijas nemaz nav bijis.

7.decembra rītā izlemts bēgt. Rīta tumsā piloti paķēruši ieročus un pavērsuši pret bandītiem. Paši sev par nelaimi, tie nevis klausījuši pavēlēm, bet metušies bēgt. Nekas cits neatlicis, kā atklāt uguni, divi nošauti, tomēr pārējie seši aizbēguši. Lidotāji savākuši visus ieročus un munīciju, taču bandītiem bija palikuši telefoni un rācijas - viņi varēja sazināties ar savējiem.

Piloti pajautājuši vietējiem ciematā pareizo virzienu un devušies ceļā - tikai ar septiņu kilometru cilpu, jaucot pēdas. Pirmajā dienā, slēpjoties no jebkura gana un citiem cilvēkiem, pareizajā virzienā nogājuši tikai piecus kilometrus. Līdz bāzei bija 30 kilometru, jo tuvāk, jo vairāk cilvēku un ne jau savējo. Reiz pat trīs stundas gulējuši slēptuvē pie ceļa, jo uz tā bijusi pārāk liela kustība.

Kad tikuši kalna galā, mobilajā tālrunī parādījusies zona un piezvanījuši bāzei. Bija atlikuši tikai desmit kilometri, bet helikopters atlidojis pēc divām stundām. Šajā vietā esot aizliegti lidojumi, un tik ilgs laiks pagājis, lai saņemtu saskaņojumus lidojumiem.

Kā raksta "kasjauns.lv", kāpēc lidotāji sagūstīti, īsti skaidrs nav. Nolaupītāji savā starpā runājuši, ka kāds viņiem sola izpirkuma naudu - 400 miljonus dolāru -, un sprieduši, kā katrs saņemto izpirkuma daļu tērēs.

Bijušie gūstekņi cietuši no pastāvīga ūdens un ēdiena trūkuma, tomēr nav pavisam novārguši un nav arī psiholoģiski sagumuši. Tikai viņos ironiju raisot oficiālā versija par varonīgu ķīlnieku glābšanas operāciju.