Kols norādīja, ka arī premjerministra padomnieku atalgošana ir nebijusi prakse.
Ņemot vērā to, ka, ministrijām iesniedzot savus plānus, Kučinskis licis līdzekļus meklēt ministriju budžetos, jo citādi tiem būtu finansiāla ietekme uz valsts budžetu, naudas līdzekļu piešķiršana Ministru prezidenta birojam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir pārsteidzoša.
«Premjers ļoti daudzus Rīcības plāna punktus atmeta atpakaļ vairākām ministrijām tieši finansiālās ietekmes dēļ. Tas arī liekas tā drusciņ nesmuki, ka, neinformējot koalīcijas partnerus, birojam palielināja izmaksas, bet ministrijām turpretim ir strikti pārskati,» sacīja Kols.
«Ir pieeja, kad pret ministrijām ir daudz dzelžaināks tvēriens,
turpretim pats premjers uzskata, ka nav jākonsultējas ar koalīcijas partneriem par finansējumu birojam,»
Līdz ar to partija nākamajā nedēļā varētu izskatīt šo gadījumu, sacīja Kols, piebilstot, ka to, visticamāk, varētu pārrunāt arī koalīcijas sēdē.
Kā ziņots, neilgi pēc Kučinska valdības apstiprināšanas par 178 000 eiro palielināts viņa biroja finansējums, tajā skaitā 91 000 eiro atvēlēts četru jaunu darbinieku algām, ziņoja TV3.
Neinformējot koalīcijas partnerus, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti vairāk nekā 178 000 eiro, lai, pēc Kučinska teiktā, «stiprinātu Valsts kancelejas kapacitāti».
Pats Kučinskis uzskata, ka naudas ņemšana šim mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir adekvāts solis. Līdzekļi izlietoti ne tikai algām, bet darba vietu iekārtošanai, piebilda Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Kā ziņots, aprīlī diviem Kučinska ārštata padomniekiem ir mainījies statuss un ar viņiem ir noslēgts pastāvīga darba līgums. 20.aprīlī ar Jāni Salmiņu un Aigaru Freimani ir noslēgti pastāvīgi darba līgumi. Salmiņš ir Kučinska padomnieks makroekonomikas jautājumos, bet Freimanis - padomnieks sociāli politiskajos jautājumos. Abu darba alga ir 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/12/8802516t1h7326.jpg)