/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Polijas prokurori, kas veic izmeklēšanu par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepenu cietumu Polijā, otrdienas vakarā paziņoja, ka lūgs pieeju ASV Kongresa augšpalātas Senāta ziņojumam par CIP veiktām iespējamo «Al Qaeda» teroristu spīdzināšanām.
Polija prasa pieeju ASV Senāta ziņojumam par CIP veiktām spīdzināšanām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs lūgsim amerikāņu pusi nosūtīt mums šā dokumenta oriģinālu,» sacīja Krakovas prokuratūras preses sekretārs Pjotrs Kosmatijs.
«Tas ir pirmais tik augsta ranga ASV valdības institūcijas dokuments [par šo tematu], un Krakovas prokuratūra grib to izmantot savai izmeklēšanai,» sacīja Kosmatijs.
ASV Senāta ziņojuma rediģētā atslepenotā kopsavilkumā, kas ir publiski pieejams, atzīts, ka CIP metodes aizdomās par dalību starptautiskajā teroristu organizācijā «Al Qaeda» turēto nopratināšanā bija krietni brutālākas, nekā tiek atzīts, un nesniedza noderīgu izlūkošanas informāciju.
CIP arī maldināja Balto namu un Kongresu ar neprecīziem apgalvojumiem par programmas noderīgumu uzbrukumu novēršanā, liecina Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojums.
Aizturētie ASV dienestu rokās nonāca pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem, un CIP lietoja šīs metodes viņu nopratināšanā no 2001. līdz 2009. gadam. Viņus pratināja CIP slepenos cietumos ārvalstīs vai arī ASV cietumā Gvantanamo līcī Kubā.
500 lappušu garā slepenā dokumenta kopsavilkumā ASV prezidents Baraks Obama atzina, ka CIP rīcība nav bijusi produktīva un ir bijusi «pretrunā mūsu vērtībām».
Lai gan Polija nav oficiāli atzinusi, ka tās teritorijā atradies viens no CIP slepenajiem cietumiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) jūlijā nolēma, ka Polija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ļaujot CIP Polijas teritorijā turēt un spīdzināt divus aizdomās par terorismu turētus cilvēkus - palestīnieti un Saūda Arābijas pilsoni.
ECT spriedums paredz, kad Polijai jāsamaksā 100 tūkstošu eiro liela kompensācija Abdaleahimam al Naširi un 130 tūkstošu eiro liela kompensācija Abu Zubaidam.
ASV laikraksts «Washington Post» šogad vēstīja, ka CIP slepenā cietuma vēsture Polijā sākās 2002.gada martā, kad Pakistānas pilsētā Faisalbadā tika sagūstīts Abu Zubaida, bet CIP bija nepieciešama vieta, kur turēt pirmo «vērtīgo aizturēto», kas, domājams, bija cieši saistīts ar «Al Qaeda» vadību un varētu zināt par turpmāku uzbrukumu plānošanu.
CIP nolēma cietumu Polijā pamest, bažījoties, ka pārāk ilga uzturēšanās vienā vietā var kļūt bīstama. 2003.gada septembrī slepenais cietums Polijā tika pamests, bet ieslodzītie nogādāti Rumānijā, Marokā un vēlāk arī Lietuvā, vēstīja «Washington Post».
2005.gadā «Washington Post» vēstīja par šādiem cietumiem Austrumeiropā, bet šogad norādīja, ka, pirms 2006.gadā no amata atkāpās toreizējais CIP direktors Porters Goss, cietumi Rumānijā un Lietuvā tika slēgti, daži ieslodzītie no tiem aizsūtīti uz iepriekš izmantotu cietumu Marokā, bet citi uz jaunu CIP cietumu Afganistānas galvaspilsētā Kabulā.
ASV prezidents Baraks Obama nopratināšanas programmu izbeidza 2009.gadā, bet gadu iepriekš Polijas prokuratūra sāka kriminālizmeklēšanu par mācību bāzē notikušo. Polijas prokuratūra esot arī izdevusi vairāku CIP amatpersonu, kas apmeklēja slepeno cietumu, aizturēšanas orderus, taču par to publiski netika paziņots un nav zināms, vai orderi joprojām ir spēkā.