/nginx/o/2018/07/12/8808179t1h5550.jpg)
Vakar dzimšanas diena būtu kādai meitenītei, kura diemžēl savu dzimšanas dienu nesagaidīja. 11 gadus vecās meitenītes slepkavībā atzinās viņas tēvs Ivars Grantiņš. "Tautas balss" paviesojās Grantiņa dzimtajā pusē.
Vai Ivars Grantiņš kļuva par slepkavu mātes pārmērīgās mīlestības dēļ? (155)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvija šausmās nodrebēja, kad uzzināja, ka vīrs un mīlošs tēvs Ivars Grantiņš patiesībā ir cinisks slepkava, kurš pats atzinies vairāku sieviešu, tajā skaitā, arī paša meitas nogalināšanā. Nogalināta arī sieva.
Pēc meitas slepkavības Grantiņš bēguļoja, taču "Degpunktā" reportierim Agrim Blūmfeldam izdevās ar viņu sazvanīties.
Agris Blūmfelds: "Viņš stāvēja ceļa malā un ēda desmaizi, varēja pasmīkņāt par notikušo, tas liecina, ka kaut kas nav normāli ar šo cilvēku."
Jānis Caics, psihologs: "Redzēdams, kādas ir attiecības viņa tuvinieku apkārtnē, neko labu sev nevar izveidot. Māte ir pārmērīgi mīlējusi savu bērnu. Tā ir otra galējība, jo viņa ir laupījusi viņa brīvību. To jūtot, mēģina atbrīvoties no mātes varmācīgās mīlestības."
Agris Blūmfelds: "Lielā mērā Ivara Grantiņa mamma kaut kādā veidā šos notikumus pastiprināja. Pieļauju pat iespēju, ka viņa tajā naktī kopā ar Ivaru dzēra. Bija tādas nianses, kas par to lika domāt. Atrada divas glāzes, bet neviens neapliecināja, ka kāds pie viņa bijis ciemos. Man liekas dīvaini, ka var nedzirdēt, ka burtiski divu metru attālumā nogalina bērnu."
To, ka māte Ivaru turējusi teju vai Dieva vietā, apstiprina arī tuvinieki.
Pirmo noziegumu Grantiņš pastrādāja jau 19 gadu vecumā - ar nazi sadurot sievieti, kura gribēja pārtraukt ar viņu attiecības.
Ar mācībām Grantiņam gājis kā pa celmiem, tāpēc zinības bija jāapgūst palīgklasē, tur gan sekmes uzlabojušās. Grantiņš palicis klasesbiedru neieredzēts.
Daina Burcecva, skolotāja: "Viņš bija no citiem bērniem iedunkāts, iebiedēts. Bērni par viņu smējās. Bērni viņu sauca par līkkāji. Apsmēja par to, ka līkas kājas."
Bērnības draugs Dailis Ivaru atceras kā pavisam dīvainu bērnu - rotaļu lācīša viņam nebija, toties labprāt slapstījies pa tumšiem stūriem, zemē ierokot drēbju gabalus.
Pabeidzis pamatskolu, Ivars ļoti gribējis kļūt par traktoristu, iestājies skolā, taču apnika mācīties. Tā viņš sāka strādāt gadījuma darbus, taču vislielāko lomu spēlēja attiecības ar sievietēm.
Dailis: "Viņam bija grūti pieņemt atraidījumu."
Par pirmo uzbrukumu sievietei Grantiņš saņēma vien nosacītu sodu, tad sēdēja cietumā par mēģinājumu nogalināt savu māti un izvarošanu, bet pēc tam sekoja trīs slepkavības.