Modeļu skolām licence neesot nepieciešama (13)

TVNET jau rakstīja, ka EMTAKA centrs – modeļu tiesības aizsargājoša sabiedriska organizācija - TVNET pauda viedokli, ka nepieciešamās attiecīgās modeļu skolu licences nav 98% modeļu skolu Latvijā!

LMAA apvienoto aģentu modeļu skolas strādā kā ārpusskolas, bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iestādes, līdzīgi kā liela daļa dažādu pulciņu Latvijā, un saskaņā ar likumdošanu nekādas licences šādai darbībai nav nepieciešamas, TVNET uzsvēra LMAA priekšsēdētāja Ieva Līpiņa.

Visām modeļu skolām, kuras ietilpst LMAA sastāvā, ir komercdarbības licence – uzņēmumi ir reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā un no šāda veida saimnieciskās darbības veikšanas tiek maksāti nodokļi. LMAA kopā ar Latvijas bērnu tiesību aizsardzības inspekciju izstrādā noteikumus saskaņā ar labojumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā 501. pantā par kārtību, kādā drīkst iesaistīt nepilngadīgos pasākumos, kuros tiek vērtēts viņu ārējais izskats, – reklāmas, žurnāli, modes skates u.c. Šo noteikumu projektā, apzinoties riskus un jau izskanējušos skandālus attiecībā uz modeļu aģentiem un modeļu skolām, ir paredzēts, ka tieši modeļu skolas un modeļu aģenti tiek pakļauti licencēšanai un rūpīgākai pārbaudei nekā uzņēmumi vai personas, kuri neregulāri iesaista nepilngadīgos šāda veida darbībās. LMAA biedri ir ieinteresēti licencēšanas sistēmas ieviešanā un nav vienīgie, kuri piedalās noteikumu izstrādē. Tātad ir pamats cerēt, ka noteikumi tiks izstrādāti maksimāli objektīvi un nopietni. Noteikumu izstrādes procesā esam saskārušies ar dažādiem pretrunīgiem jautājumiem: vai modele, kas demonstrē apģērbu modes skatē, ar kaut ko atšķiras no meitenes, kas dejo uz skatuves? Turklāt bieži vien izaicinošākos kostīmos un izaicinošākās kustībās. Un vēl - vai, pārdēvējot skaistumkonkursus (Latvijā nepilngadīgajiem aizliegti) par talantu konkursiem, ir mainījusies to būtība? It īpaši gadījumos, kad mūsu talantu konkursu uzvarētājas tālāk startē starptautiskos skaistuma konkursos. LMAA uzskata, ka licencēšana būtu nepieciešama visiem uzņēmumiem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem un nav reģistrēti kā izglītības iestādes, taču pašlaik uzmanība tiek pievērsta tikai vārdam „modelis” un „modeļu”, tādējādi, pēc LMAA uzskatiem, ignorējot to, ka, iespējams, nelegāli darboņi turpmāk izņems no sava nosaukuma vārdu „modelis” un turpinās savu darbību. Šobrīd tiek tērēta valsts nauda vienas kārtības izstrādei, taču diezgan drīz var pienākt situācija, kad būs jārada kārtība, kādā drīkst darboties pašlaik tik populārie deju u.c. pulciņi, kurus ir grūtāk kontrolēt, jo tiem bieži vien nav konkrētas adreses, tie īslaicīgi īrē telpas dažādās Rīgas vietās, turklāt šajos gadījumos ir gandrīz neiespējami uzraudzīt savāktās naudas oficiālu noformēšanu.

Saskaņā ar Izglītības likuma 47. pantu interešu izglītības programmu licencēšanas kārtību nosaka katra pašvaldība, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kurš veic šo licencēšanu Rīgā, interešu izglītības programmu licencēšanas kārtība balstās uz Izglītības likuma 36. pantu, kas izglītības programmas Latvijā ļauj realizēt izglītības iestādēm, sabiedriskām organizācijām un amatu meistaru darbnīcām. Arī šo situāciju LMAA uzskata par absurdu, jo reģistrēties kā izglītības iestādei ir sarežģīti, daudz vieglāk ir reģistrēt sabiedrisku organizāciju, bet sabiedriska organizācija ir bezpeļņas organizācija.

Tā kā LMAA nekad nav noliegusi, ka modeļu skolas nes peļņu, tad uzskata, ka būtu nepareizi reģistrēt savas modeļu skolas kā biedrības, kaut gan ekonomiski - nodokļu maksājumu ziņā un augstākminētajā likumdošanas situācijā tas noteikti būtu izdevīgāk. Šis arī ir viens no jautājumiem, ko asociācija ir sākusi risināt. Pie tam vienīgās modeļu skolas, kas reģistrēta kā izglītības iestāde un savu interešu izglītības programmu ir licencējusi, - Z. Krancmanes modeļu skolas pārstāvji arī ir uzaicināti piedalīties darba grupā MK noteikumu izstrādē, taču ne uz vienu darba grupas sanāksmi nav ieradušies.

LMAA biedri savas modeļu skolas vai kursus neuzskata par izglītības iestādēm, jo modeļa profesijā nav nepieciešams attiecīgs izglītības dokuments. LMAA biedru modeļu skolu priekšrocība, ka jaunieši apgūst modeļa darbā nepieciešamās zināšanas un pilnveido sevi pie lielākajiem šīs nozares speciālistiem, kas, domājot par nopietnu modeļa karjeru, noteikti ir svarīgāk nekā licencēts izglītības dokuments. Tas ir katra jaunieša un viņa vecāku ziņā: izvēlēties licencētu modeļu skolu un saņemt izglītības dokumentu, kas negarantēs modeļa karjeras izveidi, vai doties uz modeļu skolu, kurā nemaldina ar izglītības dokumenta izsniegšanu, taču iespējas veidot nopietnu, drošu modeļa karjeru ir lielākas.

Asociācijas dalībnieku sastāvs tika izveidots un priekšsēdētājs tika ievēlēts ilga nozares profesionālāko cilvēku darba rezultātā, nekādas labvēlības no valsts iestāžu puses nav ne pret vienu no LMAA biedriem, un, ja ir vēl kādi kompetenti nozares pārstāvji, kuri vēlas palīdzēt valstij sakārtot šo jomu, attiecīgajās valsts iestādēs tiek gaidīti viņu priekšlikumi. Pašlaik visas pasaulē pazīstamākās Latvijas modeles un modeļi savu karjeru ir sākuši tieši sadarbībā ar LMAA aģentiem un karjeras sākšanas brīdī ir bijuši nepilngadīgi, tāda ir šā biznesa specifika. Šā iemesla dēļ ļoti daudzās pasaules valstīs modeļu bizness tiek stingri reglamentēts likumos, bet pilnīga tā aizliegšana būtu kārtējais Latvijas nonsenss, pilnīgi ignorējot starptautisko un ilgā laikā izstrādāto pasaules pieredzi šajā biznesā. Tas būtu tikpat absurdi, kā aizliegt sportā, baletā, sporta dejās u.c. startēt nepilngadīgajiem. Viena no prasībām LMAA biedriem bija - būt par aģentu vismaz vienai starptautiski pazīstamai modelei, tad pieminēšu pa vienai no katra aģenta, kuras vārdu ierakstot starptautiskos meklētājos, var iegūt informāciju, par šo modeļu sasniegumiem un to novērtējumu visā pasaulē - Anastasija Kondratjeva /Vacatio/, Luīze Salmgrieze /Natalie/, Sigita Nedzvecka /2B/, Sveta Nemkova /Terri/, Ginta Lapiņa /Dandy/, Madara Mālmane /Gints Bude/. Viena no svarīgākajām prasībām LMAA biedriem ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, tāpēc informācija par asociācijas dalībniekiem ir publiski pieejama, ir zināmi to vārdi, uzvārdi, kā arī uzņēmumu nosaukumi, tātad ir pieejama visa informācija par darbību, finanšu rādītajiem, īpašniekiem u.c.

LMAA atgādina, ka jebkuram sabiedrības loceklim, saskaroties ar nelikumībām, ir pienākums par tām ziņot atbildīgajām valsts institūcijām, lai tās veiktu pārbaudi un sodītu likuma pārkāpējus. Arī LMAA ir saņēmis ļoti daudz informācijas par nelikumībām šajā biznesā, visu informāciju esam nodevuši Latvijas policijas un Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīcībā, un, tā kā informācija ir gana šokējoša, bet pašlaik nekādus konkrētus rezultātus no valsts iestādēm šajā sakarā neredzam, turpinām savu darbu augstākā līmenī. Šobrīd neviena no sabiedriskām organizācijām nav pilnvarota veikt izmeklēšanu un sodīšanu, mēs varam tikai konsultēt, vai attiecīgā situācija ir likumīga vai nelikumīga. EMTAKA centra informācijā netiek sniegta kompetenta, objektīva situācijas analīze, kā arī netiek piedāvāta nekāda informācija par personām, vārdiem un uzvārdiem, kuri uzņemas atbildību par rakstīto. Turpmāk ieteiktu sabiedrībai un medijiem rūpīgāk pārbaudīt saņemto informāciju, it īpaši pirms tā tiek publiskota, jo pašlaik sabiedrības neinformētības dēļ cilvēkiem, kas vēlas šā biznesa piesegā pelnīt ātru un vieglu naudu, ir ļoti viegli, pietiek pacelt karogu – „mēs esam jauni, mēs strādāsim labāk un pareizāk”, kad sabiedrība notic un tiek kārtējo reizi apkrāpta. Jebkurā biznesā augstāk tiek novērtēta ilgstoša, stabila pieredze un darba rezultāti, nevis jaunie ienācēji, turklāt tādi, kas darbojas anonīmi, kuri nevar sniegt uzskatāmus sava darba rezultātus un kuri savu darbu sāk ar konkurentu nomelnošanu.

Līdzko tiks pieņemti jaunie Ministru kabineta noteikumi saskaņā ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, jebkura iestāde, kas vēlēsies strādāt šajā jomā ar nepilngadīgajiem, būs spiesta iziet nopietnu pārbaudi, un tad arī medijiem un sabiedrībai būs informācija, kuri šīs pārbaudes izies, bet kuri izvēlēsies vieglāko ceļu, atsakoties oficiāli strādāt ar nepilngadīgajiem.

Pilnīgai situācijas analīzei ieteiktu medijiem pieprasīt informāciju arī no Valsts policijas un Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas par jau veiktajiem darbiem, pēc gada sākumā izskanējušiem skandāliem. Aicinām noskaidrot, vai šiem dienestiem ir pilnīga informācija, ar ko pašlaik nodarbojas cilvēki, kuru dēļ tika izskanējuši šie skandāli, vai gadījumā nav nomainītas tikai izkārtnes? Kā arī iegūt plašāku informāciju par EMTAKA dibinātājiem un vadītājiem.

Ar cieņu Ieva Līpiņa, LMAA priekšsēdētāja