Eirosistēmas īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) aprīlī iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 76 miljonu eiro apmērā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētā informācija.
Aprīlī PSPP programma iegādāti Latvijas vērtspapīri € 76 miljonu apmērā
Kopumā šajā programmā līdz šim iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 875 miljonu eiro apmērā.
Iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru vidējais dzēšanas termiņš ir 5,37 gadi.
Vērtspapīru iegādes programma tika sākta 2015.gada martā. 2015.gadā tika iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 684 miljonu eiro apmērā. Savukārt šogad janvārī tika iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 41 miljona eiro apmērā, februārī - 30 miljonu eiro apmērā, bet martā - 44 miljonu eiro apmērā.
Vērtspapīru iegādes programma tika sākta, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā.
PSPP ir viena no paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) sadaļām. Bez PSPP jeb valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas darbojas arī CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma). Jūnijā tiks sākta jauna PAPP apakšprogramma - Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma (CSPP). CSPP tiks pirkti investīciju reitinga eiro denominētie parāda vērtspapīri, ko emitējušas eirozonas ne-bankas.
Sākotnēji bija plānots, ka PAPP programma ilgs no 2015.gada marta līdz 2016.gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim. Tomēr 2015.gada decembra sākumā ECB paziņoja, ka pagarinās paplašināto aktīvu pirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada martam.
Šogad martā ECB nolēma paplašināt obligāciju pirkšanas programmas apjomu, tādējādi no aprīļa vērtspapīru pirkšanas apjoms PAPP tiek palielināts no 60 miljardiem eiro līdz 80 miljardiem eiro mēnesī, kā arī būs iespējams iegādāties uzņēmumu obligācijas.
PAPP rezultātā Eirosistēma apmaina finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Tiek sagaidīts, ka šī intervence uzlabos eirozonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījuma un ražošanas kapacitātes izmantošanu, līdz ar to pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija.